Valsts budžetu visvairāk deldē gada nogalē

© Ekrānšāviņš no avīzes

Lai gan šā gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka «decembrī izdevumi gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos pieaugs vēl straujāk, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu».

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 1,6%. Pieaugumu nodrošinājis nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro un nenodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro.

FM lepojas, ka nodokļu ieņēmumu plāna izpildē joprojām redzama pozitīva dinamika. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns vienpadsmit mēnešos izpildīts par 100,5%, virsplāna nodokļu ieņēmumu apjomam veidojot 36,9 miljonus eiro, lielākoties pateicoties akcīzes nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, solidaritātes nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa, muitas nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa labākai izpildei. Lai arī kopējais nodokļu plāns tika pārpildīts, taču atsevišķi nodokļu, piemēram, PVN, IIN, sociālā nodokļa, dabas resursu nodokļa, subsidētās elektroenerģijas nodokļa, transportlīdzekļu nodokļu ieņēmumi bija mazāki nekā cerēts.

Savukārt ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi bijuši par aptuveni trešdaļu knapāki nekā pagājušā gada 11 mēnešos. FM to skaidro ar lēnāku Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu.

Nenodokļu ieņēmumi, izņemot valsts nodevu un kancelejas nodevu ieņēmumus, jau 2016. gada 11 mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru, informē VID. To galvenokārt nodrošināja veiktie maksājumi par dažādiem konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, piemēram, sodi, ko uzlikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Salīdzinot ar pagājušā gada 11 mēnešiem, šogad naudas sodu un sankciju ieņēmumi palielinājušies par 12,24 miljoniem eiro jeb 64,7% un pārējo nenodokļu ieņēmumi - par 31,10 miljoniem eiro jeb 88,9 procentiem.

Pieaugot ieņēmumiem, palielinājušies arī valsts budžeta izdevumi. Salīdzinot ar pagājušā gada 11 mēnešiem, šogad tādā pašā laikā iztērēts par 117,1 miljoniem eiro vairāk. Bezdarbnieka, slimības un citi pabalsti pieauguši par 58,1 miljonu eiro jeb 16,5%, savukārt pensijās izmaksāts par 53,7 miljoniem eiro jeb 3,3% vairāk.

Pašvaldību budžetā šā gada vienpadsmit mēnešos, ņemot vērā IIN un nekustamo īpašumu nodokļa pieaugumu, par 57,1 miljonu eiro jeb 2,9% ir pieauguši ieņēmumi. Tajā pašā laikā par 84,7 miljoniem eiro jeb 24,6% samazinoties kapitālajiem izdevumiem, vienpadsmit mēnešos izdevumu apjoms pašvaldību budžetā samazinājies par 34,9 miljoniem eiro jeb 1,8% un bija 1 878,5 miljoni eiro. Kapitālo izdevumu samazinājums skaidrojams ar lēnāku ES fondu projektu īstenošanu, kas mazinājis pašvaldību ieguldījumus infrastruktūrā un pamatkapitāla veidošanā. Saistībā ar atšķirīgajām tendencēm ieņēmumos un izdevumos turpina palielināties pašvaldību budžeta pārpalikums, kas vienpadsmit mēnešos veido jau 121,0 miljonu eiro - pretstatā 29 miljoniem pērn attiecīgajā periodā.



Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais