Budžets

Valdošās koalīcijas politiķi pozitīvi vērtē līdz šim paveikto saistībā ar nākamā gada valsts budžetu un panāktajiem kompromisiem, paredzot diskusijas vēl par atsevišķiem jautājumiem, savukārt opozīcija savos vērtējumos ir kritiska.

Pieņemot izšķirošus lēmumus par nākamā gada budžetu, valdība gājusi uz zināmu risku, šodien pēc valdības sēdes atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijas valdība dzīvo pārliecībā, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora trūkums un viņa vietnieku rindu retināšana neizjauks valsts 2016. gada ieņēmumu plāna izpildi.

Valdība šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē ar sociālajiem partneriem diskutēs par nākamā gada budžetu, aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā.

Saeima un ministrijas ik gadu komandējumos tērē simtiem tūkstošu eiro. Lai kaut nedaudz samazinātu šos izdevumus, Finanšu ministrija ierosinājusi amatpersonu komandējumos iegūtos lojalitātes punktus par lidojumiem vai viesnīcu izmantošanu kontrolēt un izmantot tikai citu komandējumu finansēšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien plkst.9 diskutēs par nākamā gada valsts budžeta veidošanas gaitu.

2016. gada 2. augustā Ministru kabinets Vidēja termiņa budžeta ietvara periodam (2017.-2019. gadam) apstiprināja fiskālā nodrošinājuma rezervi. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiks veidota 0,1% no IKP apmērā, kas ir Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais minimālais rezerves apjoms.

Gatavojot nākamā gada budžetu, valdībai būs jādomā par kādu atvieglojumu atcelšanu, šodien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns sešos mēnešos izpildīts par 100,6%, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 22,9 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 183,3 miljoniem eiro jeb 5,4%, kur lielāko kāpumu nodrošināja darbaspēka nodokļu ieņēmumi, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu ieņēmumi. Kopbudžeta ieņēmumi kopumā iekasēti 4 555,1 miljonu apmērā, kas ir par 31 miljonu eiro jeb 0,7% mazāk nekā sešos mēnešos pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar būtiski zemākiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības, kas sešos mēnešos šogad bija par 219,8 miljoniem eiro jeb 30,6% mazāki nekā gadu iepriekš. 2014.-2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt EK atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim, tāpēc pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams ieņēmumu kritums. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā pusē 4 369 miljonu eiro apmērā bija pērnā gada līmenī. Rezultātā - pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā mazāku ieņēmumu dēļ šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar sešiem mēnešiem pērn saruka par 31,3 miljoniem eiro un bija 186,2 miljoni eiro, ziņo Finanšu ministrija.

Nākamnedēļ sāksies vasaras pēdējais mēnesis – augusts. Tas ir laiks, kad no atvaļinājumiem sāks atgriezties politiķi un ķersies pie gada sarežģītākā pienākuma – nākamā gada budžeta veidošanas.

Pedagogu atalgojuma reformas dēļ Rīgas domei septembrī nāksies veikt budžeta grozījumus, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Vairākām no valsts budžeta finansētām medicīniskās aprūpes iestādēm plāno atļaut paturēt to īpašumā valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Šī gada sešos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99,5% - budžeta ieņēmumi atpaliek no plāna par 20,71 miljonu eiro, liecina VID informācija.

No sociālā budžeta slimības pabalstos gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā, bet bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb gandrīz par deviņiem miljoniem vairāk, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas Sešos".

Eiropas Komisija (EK) šodien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2017.gada budžeta projektu 134,9 miljardu eiro apmērā maksājumos, galveno uzmanību vēršot uz divām galvenajām politikas prioritātēm Eiropai - atbalstīt pašreizējo Eiropas ekonomikas atlabšanu un risināt drošības un humānās problēmas mūsu kaimiņvalstīs.

Sociālie partneri valdībai iesaka izvērtēt, cik lietderīgi ir ieguldīt resursus atsevišķos politikas virzienos.

Pārskatot ministriju izdevumus nākamajam gadam, papildus rasti 61,3 miljoni eiro, un būtiska daļa no papildu līdzekļiem gūta, aktualizējot apstākļus un pārdalot finansējumu.

Vērtējot finansējuma pieprasījumu jaunajām politikas iniciatīvām, tiks ņemtas vērā budžeta iespējas un jau iepriekš noteiktās prioritātes - izglītības un veselības nozares reformas, drošība, Latvijas simtgade un demogrāfijas jautājumi, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Finanšu ministrijas (FM) atrastie 600 000 eiro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžetā ir tikai potenciāls ietaupījums, uzskata VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017. gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.