Latvija no ES budžeta saņem četras reizes vairāk nekā iemaksā tajā

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Nākamgad Latvija saņems vairāk nekā iemaksās Eiropas Savienības (ES) budžetā, proti, par vienu iemaksāto eiro ES budžetā saņems vidēji četrus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

ES 2017.gada apstiprinātajam kopbudžetam atbilstošais Latvijas iemaksu apmērs ir aptuveni 250,6 miljoni eiro. Salīdzinājumam - 2015.gadā ES budžetā Latvija iemaksāja 244,8 miljonus eiro, bet 2016.gadā plānojam iemaksāt - 254,9 miljonus eiro.

"2015.-2017.gadi iemaksu apjomu ziņā ir diezgan līdzīgi. 2015.gadā Latvijas iemaksas ES budžetā pēc ilgstoša to pieauguma perioda samazinājās no 284,4 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 244,8 miljoniem eiro 2015.gadā. Iemaksu apjomi gadu no gada ir atšķirīgi, ir periodiski samazinājumi vai palielinājumi, taču kopējā tendence ir, ka Latvijas iemaksas ES budžetā pieaug," sacīja Jarockis.

Viņš atzina, ka nav iespējams ieplānot, kādu summu Latvija saņems no ES budžeta 2017.gadā, jo tas ir atkarīgs no programmu apguves. Tomēr, tā kā ir prognozējams, ka 2017.gadā Latvija joprojām saņems vairāk nekā iemaksās ES budžetā - par vienu iemaksāto eiro ES budžetā Latvija saņems vidēji četrus eiro. "Tomēr jāņem vērā, ka tā ir ilgtermiņa tendence un pa gadiem iespējamas nobīdes. Iespējams, Latvija 2017.gadā no ES budžeta varētu saņemt līdzvērtīgu finansējuma apjomu jau saņemtajam 2015.gadā," teica FM pārstāvis.

2017.gadā varētu saglabāties iepriekšējo gadu Latvijas no ES budžeta saņemtā finansējuma proporcija, proti, ap 90% kohēzijas politikai un lauksaimniecības politikai.

ES 2017.gada apstiprinātā budžeta apmērs ir 134,5 miljardi eiro maksājumu apropriācijās un 157,9 miljardi eiro saistību apropriācijās. ES ikgadējais budžeta kopapjoms nosaka izdevumu apjomu, ko dalībvalstis finansē proporcionāli to labklājības līmenim. Lai finansētu ES izdevumus 134,5 miljardu eiro apmērā, Latvijas iemaksa ES budžetā būtu ap 250,6 miljoniem eiro. Tomēr, kā liecina pēdējo demit gadu statistika, tad apstiprinātais ES budžets gada laikā mainās vēl vidēji astoņas reizes. Ar ES budžeta grozījumu palīdzību ikgadējā budžeta kopapjoms var tikt gan palielināts, gan samazināts, un atbilstoši tam mainīsies arī dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, iemaksas ES budžetā.

Latvija, kā ES dalībvalsts, 2015.gadā saņēma līdzfinansējumu kopējo politiku ieviešanai 981,6 miljonu eiro apmērā jeb 0,8% no kopējiem ES budžeta izdevumiem, kuri izmaksāti dalībvalstīm. Par 2016.gadu vēl notiek datu apkopošana.

2015.gadā ikgadējo rēķinu apmaksai Latvija lielāko summu jeb 663 miljonus eiro saņēmusi budžeta izdevumu apakškategorijā "Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija". Kategorijas ietvaros finansējums tiek piešķirts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālais fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF).

Otra lielākā budžeta izdevumu kategorija, kuras ietvaros Latvija saņēma finanšu līdzekļus un par kuru EK veikusi rēķinu apmaksu 253,7 miljonu eiro apmērā, ir budžeta izdevumu kategorija Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi. Šīs izdevumu kategorijas ietvaros Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis realizē Kopējo lauksaimniecības politiku un saņem līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

Zinātnes, pētniecības, transporta un enerģētikas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta projektu realizācijai no budžeta izdevumu kategorijas "Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai", Latvija 2015.finanšu gadā saņēmusi līdzfinansējumu 47,9 miljonu eiro apmērā. Šīs nozares ietvaros Latvija realizē projektus un piedalās tādās programmās kā "Apvārsnis 2020", Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), "Erasmus" un instruments mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai (COSME).

Salīdzinoši mazāku līdzfinansējumu Latvija 2015.gadā saņēmusi migrācijas politikas un iekšējās drošības, kultūras, un civilās aizsardzības politikas ieviešanai, īstenojot projektus un iesniedzot rēķinus apmaksai budžeta izdevumu kategorijā "Drošība un pilsonība" 7,5 miljonu eiro apmērā.

Par minimālu summu tiek atlīdzināti izdevumi izdevumu kategorijas "Globālā Eiropa" ietvaros, tā kā šī kategorija finansē ES ārpolitiku un drošības politiku un valstis praktiski nerealizē individuālus projektus šajās programmās. Šajā izdevumu kategorijā Latvija ir saņēmusi atlīdzināmos izdevumus 200 000 eiro apmērā, kas praktiski neatspoguļojas procentuāli saņemtajā kopapjomā par 2015.gadu.

Politika

Nacionālais veselības dienests (NVD) brīdinājis slimnīcas, ka netiks veikta samaksa par šogad pacientiem nodrošinātajiem stacionārajiem pakalpojumiem, kas nozīmē, ka slimnīcām šīs izmaksas būs jākompensē pašām, ierobežojot kopējo pacientu plūsmu, aģentūru LETA informēja Latvijas Slimnīcu Biedrība (LSB).