Ušakovs: Nākamās Rīgas domes vēlēšanas zināmā mērā ir loterija

© f64

Rīgas domes vēlēšanu rezultāts zināmā mērā ir loterija, jo ir grūti prognozēt ne tikai atsevišķu partiju rezultātus, bet arī vēlētāju aktivitāti, intervijā aģentūrai LETA pauž Rīgas mērs, partijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Rīga tikai šogad ir atgriezusies pie pirmskrīzes, 2008.gada, budžeta ieņēmumu līmeņa. Mēs to būtu sasnieguši ātrāk, ja valdība pastāvīgi nepārskatītu nodokļu politiku, intervijā aģentūrai LETA apgalvo Rīgas mērs, partijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Pēc Rīgas mēra domām, dažu labējo partiju vēlētāju aktivitāte var nebūt sevišķi augsta, īpaši ņemot vērā, kas patlaban notiek valdībā. Var notikt tā, ka kāda partija, kuras reitings patlaban ir ap 0,5%, vēlēšanās pēkšņi uzrāda ļoti labu rezultātu - ne tikai pārvar 5% barjeru, bet iegūst 10 vai vairāk procentus mandātu. Savukārt kāda valdības partija, kura cer uz labiem rezultātiem, var vispār netikt ievēlēta. No iepriekšējo gadu pieredzes redzam, ka Rīgas domes vēlēšanās ir izkritušas vairākas valdībā pārstāvētas partijas.

"Ja man šodien jautā, kuras partijas tiks nākamajā Rīgas domē un kuras netiks, pateikšu godīgi, tā var būt absolūta loterija - "Vienotība" var tikt un var netikt. Mārtiņa Bondara un Jura Pūces apvienotais politiskais spēks var pārvarēt 5% barjeru, bet var arī palikt ar saviem 1,5%". Ja kandidēs arī Juta Strīķe, tad "Vienotība" noteikti netiks iekšā, prognozē Ušakovs.

"Saskaņas", kura vēlēšanās startēs kopā ar "Gods kalpot Rīgai" (GKR), mērķis esot atkārtot 2013.gada rezultātu, kad par abām partijām kopumā tika nodoti 58% balsu. Patlaban "Saskaņas" frakcijā ir 23 deputāti, kas veido koalīciju kopā ar 16 GKR deputātiem.

Jautāts, vai "Saskaņai" ir izdevīgi, ka Rīgas domes vēlēšanās gandrīz vai katra latviskā partija kandidē ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu, tādējādi sašķeļot vēlētājus, Ušakovs norāda, ka kandidēšana ar atsevišķu deputātu kandidātu sarakstu nav labējo partiju stratēģija, bet gan šo partiju politiķu neprasme sadarboties. Jautājums nav tikai par to, cik sekmīgi labējās partijas spēj konkurēt ar "Saskaņu" un GKR Rīgā. Ar šādu attieksmi viņi nevar sekmīgi pārvaldīt valsti. Labējās partijas "kaujas" savā starpā valdības līmenī, viņas nespēj citādāk uzvesties arī Rīgas domē, ir pārliecināts Ušakovs.

Lai palielinātu Rīgas budžeta ieņēmumus, ir svarīgi, lai visi, kas faktiski dzīvo Rīgā, būtu te arī deklarēti, jo viņi izmanto galvaspilsētas infrastruktūru. Nodokļiem ir jāseko cilvēka dzīvesvietai, uzsver Ušakovs.

"Mēs ļoti lielu uzmanību veltām investīcijām, jo tikai no ārzemju investīcijām mēs varam dabūt papildu naudu pilsētas budžetā, jo tiek radītas jaunas darba vietas, cilvēki saņem lielākas algas un tātad maksā lielākus nodokļus," norāda Ušakovs. "Mēs ļoti konsekventi reklamējam Rīgu visur, kur vien tas iespējams, kā arī attīstām tūrismu. 2009.gadā Rīgu apmeklēja 600 000 ārzemju tūristu, tagad - 2,3 miljoni. Tas apliecina, ka Rīga ir ne tikai pievilcīga vieta, kur atbraukt atpūsties, bet arī, kur investēt savus līdzekļus. Rīga ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā. Diemžēl pašvaldība nespēj ietekmēt Latvijas nodokļu politiku, kas bieži mainās," norāda Ušakovs.

Visus pēdējos gadus valsts ir deklarējusi savu vēlmi mazināt darbaspēka nodokļus un pārlikt nodokļu slogu uz nekustamajiem īpašumiem. Pēc Ušakova domām, tas būtu loģiski, bet tā nenotiek. Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) pieauga, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis netika samazināts.

Ja notiks tālākas izmaiņas kadastrālajās vērtībās, kas novedīs pie nodokļa pieauguma absolūtā izteiksmē, pašvaldība ir gatava ar NĪN atlaidēm līdzsvarot šo pieaugumu, lai cilvēki šo nodokli var samaksāt, apgalvo Rīgas mērs.

Nākamajos četros gados starp lielo investīciju projektiem prioritāte būs Mežaparka Lielā estrāde. Tas ir gan liels, gan ļoti nozīmīgs projekts, kas saistīts ar Dziesmu svētku norisi.

Ja runājam par ielu remontiem, nākamajos četros gados tie aizņems lielu vietu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā. Tiks būvēts Sarkandaugavas pārvads, remontēts Brasas tilts un Vanšu tilts, pabeigts Salu tilta remonts. Ļoti daudz sadarbībā ar valsti tiks darīts "Rail Baltica" projekta realizācijā: plānots izbūvēt pārvadu Imanta-Zolitūde, tuneli zem Centrālās stacijas, kas būs kā pagarinājums Elizabetes ielai. Tiks būvēts jauns tilts pāri Daugavai, pa kuru ies vilcieni un pārvietosies gājēji, pastāstīja Ušakovs.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais