Baltijas ceļš

Aptuveni 50 Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri, godinot Baltijas ceļa 30.gadadienu, šodien piedalīsies Baltijas ceļa skrējienā.

Vakar plkst.19 pie Brīvības pieminekļa notika pasākums "Baltijas ceļam 30". Svinīgajā notikumā uzrunu teica Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Īvāns, piedalījās aktieris Jēkabs Reinis, dziedātāji Daumants Kalniņš, Margarita Dudčaka, Jānis Buķelis, Goran Gora, Atis Ieviņš, Ozols, spēlfilmas "Bille" galvenās lomas atveidotāja Rūta Kronberga, Garkalnes novada jauktais koris "Pa Saulei", kura diriģents ir Jānis Ozols, un instrumentālā grupa - Kristaps Krievkalns, Armands Treilihs, Ēriks Upenieks, Romāns Vendiņš, Miķelis Vīte.

Godinot akcijas “Baltijas ceļš" 30. gadadienu, hiphopa mākslinieks Ozols radījis dziesmu "Atmostas Baltija 3.0", jaunā skanējumā piedāvājot leģendārās dziesmas "Atmostas Baltija" motīvus un stāstot savu stāstu par Latvijas cilvēku varonību, spēku un Atmodas laiku.

Viļņā piektdien, pieminot "Baltijas ceļa" 30.gadadienu, sadevušies rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku, izveidojot aptuveni septiņus kilometrus garu cilvēku virteni no galvaspilsētas Katedrāles laukuma līdz pat Ukmerģes ielai, kas ved Rīgas virzienā. "Tas bija divas reizes vairāk, nekā gaidīts," ziņu aģentūrai BNS sacījis viens no šīs iniciatīvas koordinatoriem Toms Aleknovičs. 1989.gada 23.augustā divi miljoni cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un cits citu stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi - Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.

Krievijas valsts arhīvā atklāta izstāde "1939. Otrā pasaules kara sākums", kuras galvenie eksponāti ir PSRS un nacistiskās Vācijas neuzbrukšanas līguma jeb tā dēvētā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu oriģināli, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Piektdien, "Baltijas ceļa" 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies uz līdzīgu akciju - "Honkongas ceļu", lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību. "Veidosim vēsturi kopā, lai pasaule redz mūsu solidaritāti. Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu. Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai," teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā. Rīkotāji, kas aicinājuši cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, uzsver, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicina dalībniekus netraucēt satiksmi un būt pieklājīgiem pret garāmgājējiem. Akcijas dalībnieki tur rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis redzami arī plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs. Daļa cilvēku ieradušies sejas maskās, lai neizpaustu savu identitāti. "Mēs esam izmēģinājuši tradicionālus gājienus, esam izmēģinājuši arī kaujinieciskāku rīcību, lai gan es to neatbalstu, bet šai reizē esam sanākuši, lai sadotos rokās un parādītu, ka mēs joprojām esam vienoti," sacījis viens no "Honkongas ceļa" dalībniekiem. "Ja cilvēki to spēja pirms trīsdesmit gadiem, to spēsim arī mēs," piebildusi cita dalībniece. Protestus Honkongā, kas sākās 9.jūnijā, izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai. Lai gan protestētāju spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.

Cilvēki "Baltijas ceļā" savās plaukstas izkausēja totalitāro režīmu, "Baltijas ceļa" 30.gadadienai veltītajā Baltijas valstu karogu pacelšanas pasākumā Svētā gara tornī sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Atzīmējot Baltijas ceļ trīsdesmitgadi, šorīt lidostā "Rīga" vairāk nekā 100 dejotāju uz lidostas skrejceļa izdejoja vienu no cēlākajām latviešu nacionālajām dejām – Gatves deju.

Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, Rīgas pils Svētā gara tornī tiek pacelti trīs Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – karogi.

Pirms 30 gadiem divi miljoni Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju 700 kilometru garumā izveidoja Baltijas ceļu, sadodoties rokās un nosodot 1939. gadā noslēgto Molotova – Ribentropa paktu. Atmodas laikā notika daudz piketu, mītiņu, gājienu un manifestāciju, tomēr Baltijas ceļš bija īpaši unikāla un oriģināla akcija – ar tagadējo prātu grūti saprast, kā bez mobilajiem telefoniem un interneta tik milzīgs cilvēku skaits varēja pašorganizēties un realizēt šādu «zibakciju».

"Baltijas ceļš", kurā 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un viens otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, arī pēc 30 gadiem turpina iedvesmot brīvības cīnītājus visā pasaulē no katalāņu separātistiem līdz demokrātijas piekritēju protestiem Honkongā.

«Baltijas ceļš ir brīnišķīgs piemērs arī teoloģiskajā paradigmā. Netika gluži griezts otrs vaigs ienaidniekam, taču režīms, kas sapratis tikai varmācības un brutāla spēka valodu, bija šokā. Šodienas cilvēkam, domāju, to pat grūti iztēloties, jo tagadnes džungļos daudzi jo daudzi ir vērtušies vai nu plēsoņās, vai papagaiļos,» saka rakstniece Gundega Repše sarunā par Baltijas ceļu, individuālo un kolektīvo, egoisma kultu, ekonomisko tirāniju, par plikadīdām un šīs pasaules varenajiem.

1989. gada 23. augustā Baltijas ceļš Latviju un Igauniju savienoja Latvijas pusē – Ķoņu ciemā, Igaunijas pusē – Lilli ciemā. Divi kniepadatas galviņas lieluma miestiņi iekļuva lielajā vēsturē. Šo ciemu iedzīvotāji – gan tie, kuri piedalījās 660 kilometru garajā dzīvajā ķēdē, gan tie, kuri tolaik vēl nebija dzimuši – bez pārspīlētas pompas turpina godāt šo Baltijas valstu neatkarībai nozīmīgo notikumu.

Tas bija mūsu Brīvības manifests: trīs tautu vienošanās pavēstīt pasaulei par saviem nodomiem tapt neatkarīgām un brīvām, turklāt – izdarīt to cieņpilni, spēcīgi un nepiekāpīgi. Ap diviem miljoniem cilvēku 1989. gada 23. augustā, Molotova – Ribentropa noziedzīgā pakta gadadienā, sastājās teju 700 kilometru garā dzīvajā ķēdē no Viļņas līdz pat Tallinai, sadevās rokās.

Latvijas Nacionālajā bibliotēka notika starptautiskā konference "Baltijas ceļš. Turpinājums. Baltijas ceļam 30. Ribentropa-Molotova paktam 80".

"Baltijas ceļš" sāka drupināt dzelzs priekškaru, sacīja Valsts prezidents Egils Levits šodien notiekošajā starptautiskajā konferencē "Baltijas ceļš. Turpinājums".

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē notiek starptautiska konference Baltijas ceļš. Turpinājums. Baltijas ceļam 30/Hitlera – Staļina paktam 80. Ļoti gribētos, lai šajā konferencē tiktu domāts ne tikai par to, kā mēs stāvējām Baltijas ceļā, bet arī par to, kā mēs izgājām un ejam Baltijas ceļu – brīvības ceļu. Vai Baltijas ceļš mūs patiešām un ne tikai vispārēja pacilājuma brīžos, bet arī brīvas valsts ikdienā atbrīvo no bailēm? Viennozīmīgas atbildes man nav. Jo reizēm man šķiet, ka attaisnojumu savām (!) tagadējām bailēm mēs meklējam tajā pusē, pret kuru pagriezušies ar seju un sadevušies rokās 1989. gada 23. augustā stāvējām bez bailēm un kuru savas neatkarības vārdā reiz drosmīgi noraidījām. Padomju režīmu, okupāciju, Molotova – Ribentropa paktu.

Caurbraucot uz Igauniju, mūsu mājās ar savu ģimeni viesojās Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis) – lietuviešu filozofs, rakstnieks un publicists, viens no tautas kustības Sajūdis dibinātājiem un vadītājiem. No 2009. līdz 2012. gadam Arvīds dzīvoja Rīgā, iemācījās latviešu valodu, bija kopā ar rīdziniekiem svētku reizēs un ikdienā. Rīgā pieredzētais kļuva par ierosmi viņa grāmatai Rīga – cita civilizācija, par kuru autors saņēma Baltijas asamblejas balvu literatūrā. Nupat Arvīds bija viens no Lietuvas prezidenta amata kandidātiem. Man personiski šis cilvēks (arī viņa ģimene) ir ļoti simpātisks. Šoreiz lūdzu viņu raksturot gan faktorus, kas noteica Lietuvas prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan Lietuvas situāciju kopumā. Un – Baltijas ceļu.

Pirms 30 gadiem gaisā virmoja brīvības garša. Divi miljoni cilvēku vienlaikus sadevās rokās, lai prasītu brīvību Baltijai. 600 kilometrus gara cilvēku ķēde savienoja Viļņu, Rīgu un Tallinu. Kā tas izdevās 1989.gadā, kad nebija ne viedtālruņu, ne sociālo tīklu? Kas bija Baltijas ceļa panākumu atslēga?

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šodien oficiāli prezentēja Baltijas valstu nacionālajās krāsās pārkrāsotās lidmašīnas par godu "Baltijas ceļa" 30.gadadienai.