Ar vērienu atzīmēs "Baltijas ceļa" 30.gadadienu

"Baltijas ceļš", kurā 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un viens otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, arī pēc 30 gadiem turpina iedvesmot brīvības cīnītājus visā pasaulē no katalāņu separātistiem līdz demokrātijas piekritēju protestiem Honkongā.

""Baltijas ceļš" bija iedvesmojošs notikums daudziem brīvības cīnītājiem visā pasaulē. Tas demonstrē solidaritātes un nevardarbīgu sociālo kustību spēku," ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no vadošajiem Honkongas demokrātijas aktīvistiem Džošua Vuns.

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā piektdien ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmēta "Baltijas ceļa" 30.gadadiena.

Tajā pašā laikā Honkongas aktīvisti 8000 kilometru attālumā no Baltijas plāno sarīkot "Honkongas ceļa" demonstrāciju, šādā veidā radoši pretojoties Pekinas atbalstītajai Honkongas valdībai.

Vairāk nekā miljons Taivānas iedzīvotāju 2004.gadā izveidoja dzīvo ķēdi, protestējot pret Ķīnas raķešu dislocēšanu pret šo salu. 2013.gadā simtiem tūkstošu katalāņu sadevās rokās Katalonijas reģionā, pieprasot savu valsti.

1989.gada 23.augustā "Baltijas ceļš" kļuva par spēcīgāko signālu, ka padomju okupētās Baltijas valstis ir stingri nostājušās uz neatkarības atjaunošanas ceļa, ko tās nākamo divu gadu laikā atguva.

Ar šo dzīvo ķēdi starp Viļņu, Rīgu un Tallinu tika atzīmēta 50.gadskārta kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, kura sekas bija Austrumeiropas pārdalīšana starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību un Baltijas valstu aneksija no Padomju Savienības puses.

Ir gaidāms, ka piektdien tūkstošiem cilvēku Baltijas valstīs piedalīsies piemiņas pasākumos, izstādēs, dzejas lasījumos, skrējienos un autorallijos. Vairums šo pasākumu ietvers simbolisku ķēdi.

Lietuvas valsts raidsabiedrība izveidos milzu instalāciju no apmēram 1500 veciem radioaparātiem, lai uzsvērtu, kāda bija radio loma "Baltijas ceļa" koordinēšanā.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš pirms 30 gadiem pats piedalījās šajā protesta akcijā pie Latvijas robežas, sacīja, ka "Baltijas ceļš" "ir kļuvis par unikālu notikumu, kas šodien iedvesmo citas nācijas".

"Svarīgākā vēlme - neatkarīga, brīva un veiksmīga Lietuva - tika piepildīta. Mēs esam NATO, ES un starptautiskās sabiedrības locekles. Tas pierāda "Baltijas ceļa" milzīgo ietekmi gan uz mums, gan uz pasauli," Nausēda sacīja ziņu aģentūrai AFP.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nosauca "Baltijas ceļu" par "vienu no ievērības cienīgākajiem mierīgajiem aicinājumiem pēc brīvības pasaules vēsturē".

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka šis pasākums "toreiz bija politisks jauninājums, kaut kas tāds, ko neviens iepriekš nebija izmēģinājis".

Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis sacīja, ka šī demonstrācija bija "ļoti personīgs, emocionāls pavērsiena brīdis daudziem no mums".

"Pirmo reizi cilvēki varēja ticēt, ka viņu balsīm un dalībai tiešām ir nozīme, un ka mēs varam ko mainīt."

Baltijas valstu piemēram ir sekojušas arī citas nācijas, kas tiecas pēc neatkarības, bet ar ierobežotiem rezultātiem.

2013.gada septembrī Katalonijas iedzīvotāji izveidoja 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi caur šo reģionu Spānijas ziemeļaustrumos, pieprasot neatkarības referendumu, bet Madride tam nepiekrita.

Saskaņā ar vietējo varas iestāžu datiem "Katalonijas ceļā" piedalījās vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku.

Katalonijas neatkarības centienu līderi 2017.gada oktobrī sarīkoja referendumu par spīti tiesas noteiktam aizliegumam un pēc tam proklamēja republiku, izprovocējot centrālās valdības represijas.

Šie 12 līderi tagad gaida tiesas spriedumu par viņu lomu neatkarības centienos, un par to var draudēt cietumsods no septiņiem līdz 25 gadiem. Deviņi no viņiem atrodas ieslodzījumā. Spānijas Augstākās tiesas sprieduma paziņošana ir gaidāma rudenī.

Honkongā plānotā 40 kilometru garā dzīvā ķēde nav pirmais šāda veida protests pret Pekinu.

2004.gada februārī vairāk nekā miljons cilvēku Taivānā sadevās rokās, protestējot pret Ķīnas militārajiem draudiem.

"Nācijas, kas tiecas pēc lielākas brīvības, turpina mēģināt izmantot 1989.gada Baltijas piemēru," sacīja lietuviešu vēsturnieks Aļģimants Kasparavičs.

"Tas atbalsta nevardarbīgu pretošanos. Kodolieroču laikmetā tas ir ļoti pozitīvs pamudinājums."

Atzīmējot "Baltijas ceļa" 30.gadadienu, šodien plkst.8.30 Rīgas pils Svētā gara tornī pacels Baltijas valstu karogus, tādējādi simbolizējot kaimiņtautu vienotību un likteņkopību, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Karogu pacelšanas pasākumā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Tautas frontes līderis Dainis Īvāns, akcijas "Baltijas ceļš" organizatore, eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (JV), Lietuvas vēstniecības vadītāja vietnieks Tomas Grabausks un Igaunijas vēstniecības vadītāja vietniece Karmena Lausa.

Pasākumā piedalīsies arī trīs bērni no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, simboliski pārstāvot Baltijas jauno paaudzi, kuras uzdevums ir nest tālāk mūsu tautas likteņstāstus un ar savu rīcību paust demokrātisku, neatkarīgu valsts gribu, uzsvēra kancelejā.

Karogu pacelšanas laikā muzikālo pavadījumu nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku orķestra klasiskais kvintets.

Šodien ar vērienīgu pasākumu programmu atzīmēs "Baltijas ceļa" 30 gadu jubileju, informēja Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pastare.

No plkst.14 līdz 20.30 pie Ministru kabineta būs apskatāma izstāde "No idejas līdz rokās sadošanās mirklim". Ekspozīcija atklās pirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja, publicista Daiņa Īvāna sagatavotos materiālus par "Baltijas ceļa" idejas rašanos, organizēšanas izaicinājumiem, rezultātiem un starptautisko nozīmi latviešu un angļu valodā. Tāpat pasākuma laikā būs iespēja atzīmēt vietu, kurā stāvēts "Baltijas ceļā", un apskatāma padomju laika automobiļu izstādi, kas izmantoti, lai nodrošinātu vēsturiskās akcijas norisi, pastāstīja Pastare.

Vakarā plkst.19 pie Brīvības pieminekļa notiks pasākums "Baltijas ceļam 30". 1989.gada 23.augustā Baltijas valstu iedzīvotāji izveidoja dzīvo ķēdi, lai paustu savu apņēmību atgūt neatkarību. Brīvības piemineklis - tautas vienotības un brīvības simbols - Atmodas laika notikumos kļuva par vietu, kur Latvijas cilvēku neatkarības alkas satikās ar mēģinājumiem tās apslāpēt, sacīja Pastare. Gan akcijas "Baltijas ceļa" dalībnieki, gan tie, kuri toreiz Baltijas ceļā nestāvēja, notikuma trīsdesmitajā gadskārtā ir atkal aicināti tikties pie Brīvības pieminekļa.

Svinīgajā notikumā uzrunu teiks Valsts prezidents Egils Levits un Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Īvāns, piedalīsies aktieris Jēkabs Reinis, dziedātāji Daumants Kalniņš, Margarita Dudčaka, Jānis Buķelis, Goran Gora, Atis Ieviņš, Ozols, spēlfilmas "Bille" galvenās lomas atveidotāja Rūta Kronberga, Garkalnes novada jauktais koris "Pa Saulei", kura diriģents ir Jānis Ozols, un instrumentālā grupa - Kristaps Krievkalns, Armands Treilihs, Ēriks Upenieks, Romāns Vendiņš, Miķelis Vīte.

Savukārt plkst. 22 Lucavsalā notiks latviešu grupas "Skyforger" metāloperas "Kurbads. Ķēves dēls" atjaunotais uzvedums, kas uzskatāms par "Baltijas ceļa" 30.gadadienas kulminācijas pasākumu. Uzvedums ir pasakas par varonīgo Kurbadu interpretācija, kas vienīgo izrādi piedzīvoja Limbažos 2017. gada vasarā.

Atjaunotajā uzvedumā "Kurbads. Ķēves dēls" būs divu jaunu skaņdarbu pirmatskaņojumi. Pirms metāloperas izrādes uz skatuves kāps Igaunijas grupa "Riffarrica" un Lietuvas grupa "Lietis Band".

Ārpus Rīgas plaša "Baltijas ceļa" trīsdesmitgades programma plānota gan pie Latvijas robežas ar Igauniju un Lietuvu, gan arī pilsētās, kuras pirms trīsdesmit gadiem caurvija cilvēku ķēde. Pie Latvijas-Igaunijas robežas, Naukšēnu novada Ķoņos, "Baltijas ceļa" gadadienu atzīmēs šodien un rīt.

Šodien no plkst. 17 tur gaidāma svētku programma ar, cita starpā, Baltijas akordeonistu orķestra "Baltic Tremolo" koncertu un Jāņa Lūsēna grupas uzstāšanos, solidaritātes ugunskura iedegšanu kopā ar folkloras kopām no Latvijas un Igaunijas un "Baltijas ceļa" vēsturiskā maršruta izgaismošanu. Savukārt 24.augustā ikviens var iesaistīties riteņbraucienā no Karksi-Nuijas Igaunijā līdz Rūjienai Latvijā.

Savukārt Grenctālē, pie Latvijas-Lietuvas robežas no plkst.17 norisināsies amatiermākslas un populārās mūzikas pasākums "Brālība. Brolybe. Brotherhood", kas pulcēs korus, mūziķus un deju grupas no Latvijas un Lietuvas, un tā noslēgumā izskanēs Igo koncertprogramma. Tāpat dažādi piemiņas notikumi norisināsies Cēsīs, Siguldā, Valmierā, Jelgavā, Strenčos, Pļaviņās, Rūjienā un citviet Latvijā.

1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu.

Akcijā piedalījās dažādu vecumu, tautību, reliģiju un sociālo grupu pārstāvji. 2009.gadā akcija "Baltijas ceļš" iekļauts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā.

Savukārt šodien plkst.21 nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) Baltijas ceļa 30.gadadienu atzīmēs ar svecīšu ceļa iedegšanu pie Brīvības pieminekļa, aģentūru LETA informēja VL-TB/LNNK ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.

Viņš atgādināja, ka 1989.gada 23.augustā vairāk nekā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu izveidoja dzīvo ķēdi no Tallinas līdz pat Viļņai, pieprasot Baltijas valstu neatkarību. Pēc Zeltīša paustā, tā ir viena no visu laiku daudzskaitlīgākajām un iespaidīgākajām politiskajām manifestācijām pasaulē.

Svecīšu ceļu 23.augustā VL-TB/LNNK rīko katru gadu un tā izveidojusies par tradīciju, kuras laikā sanākušie vienojas dziesmās un sarunās par Atmodas laikiem un šodienas aktualitātēm, skaidroja Zeltīts, piebilstot, ka neiztrūkstoša Baltijas svecīšu ceļa sastāvdaļa ir arī atbalsts ukraiņu tautai viņu cīņā par brīvību.