Baltijas ceļš

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Ziedoņa zālē notiek starptautiska konference Baltijas ceļš. Turpinājums. Baltijas ceļam 30/Hitlera – Staļina paktam 80. Ļoti gribētos, lai šajā konferencē tiktu domāts ne tikai par to, kā mēs stāvējām Baltijas ceļā, bet arī par to, kā mēs izgājām un ejam Baltijas ceļu – brīvības ceļu. Vai Baltijas ceļš mūs patiešām un ne tikai vispārēja pacilājuma brīžos, bet arī brīvas valsts ikdienā atbrīvo no bailēm? Viennozīmīgas atbildes man nav. Jo reizēm man šķiet, ka attaisnojumu savām (!) tagadējām bailēm mēs meklējam tajā pusē, pret kuru pagriezušies ar seju un sadevušies rokās 1989. gada 23. augustā stāvējām bez bailēm un kuru savas neatkarības vārdā reiz drosmīgi noraidījām. Padomju režīmu, okupāciju, Molotova – Ribentropa paktu.

Caurbraucot uz Igauniju, mūsu mājās ar savu ģimeni viesojās Arvīds Jozaitis (Arvydas Juozaitis) – lietuviešu filozofs, rakstnieks un publicists, viens no tautas kustības Sajūdis dibinātājiem un vadītājiem. No 2009. līdz 2012. gadam Arvīds dzīvoja Rīgā, iemācījās latviešu valodu, bija kopā ar rīdziniekiem svētku reizēs un ikdienā. Rīgā pieredzētais kļuva par ierosmi viņa grāmatai Rīga – cita civilizācija, par kuru autors saņēma Baltijas asamblejas balvu literatūrā. Nupat Arvīds bija viens no Lietuvas prezidenta amata kandidātiem. Man personiski šis cilvēks (arī viņa ģimene) ir ļoti simpātisks. Šoreiz lūdzu viņu raksturot gan faktorus, kas noteica Lietuvas prezidenta vēlēšanu iznākumu, gan Lietuvas situāciju kopumā. Un – Baltijas ceļu.

Pirms 30 gadiem gaisā virmoja brīvības garša. Divi miljoni cilvēku vienlaikus sadevās rokās, lai prasītu brīvību Baltijai. 600 kilometrus gara cilvēku ķēde savienoja Viļņu, Rīgu un Tallinu. Kā tas izdevās 1989.gadā, kad nebija ne viedtālruņu, ne sociālo tīklu? Kas bija Baltijas ceļa panākumu atslēga?

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šodien oficiāli prezentēja Baltijas valstu nacionālajās krāsās pārkrāsotās lidmašīnas par godu "Baltijas ceļa" 30.gadadienai.

Pirmdien, 19. augustā, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un vēsturiskās akcijas "Baltijas ceļš" 30. gadskārtu, Brīvības laukumā atklāta lielformāta fotogrāfiju izstāde "Akcija "Baltijas ceļš 1989". Veltījums akcijas 30. gadadienā". Izstādē ir iespēja vienkopus aplūkot visu Baltijas valstu nacionālo arhīvu materiālus. Dokumenti, kas atspoguļo "Baltijas ceļu" – Baltijas valstīm tik būtisko notikumu, apliecinot apbrīnojamu vienotību un ticību nevardarbīgo akciju spēkam, 2009. gadā iekļauti UNESCO Pasaules atmiņu reģistrā. Šīs unikālās vēstures liecības Rīgā, Brīvības pieminekļa pakājē, skatāmas līdz 29. augustam.

No 18. līdz 20.augustam par godu Baltijas ceļa 30. gadadienai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas senās tehnikas entuziasti vienosies kopīgā seno spēkratu braucienā, mērojot vēsturisko 600 kilometrus garo Baltijas ceļa maršrutu - no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai, informēja Rīgas Motormuzejs.

Jau pēc trim nedēļām, 23. augustā, apritēs trīsdesmit gadi, kopš apmēram divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Latvijā ar vairāk nekā 60 pasākumiem svinēs "Baltijas ceļa" 30 gadu jubileju, kad aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās un izveidoja cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai, informēja Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pastare.

"Baltijas ceļa" mācība šodienas Eiropai ir milzīgā solidaritāte, "Baltijas ceļa" 30.gadadienas svinībām veltītajā pasākumā atzina bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns.

Latviešu centrs Garezers atrodas Mičigānas pavalstī, ASV vidienē. Tās paspārnē ir Garezera vasaras vidusskola, kā arī bērnu dārzs, bērnu nometne un sagatavošanas skola. Šī ir vieta, kurā latviešu diaspora godina, sargā un nodod mantojumā tautas kultūru un tās tradīcijas. Garezera vasaras vidusskolas (GVV) teritorijā ir izveidota 32 m (107 pēdu) liela Latvijas valsts kontūrkarte Pētersona sporta laukumā. Tā ik gadu tiek izmantota vēstures un ģeogrāfijas stundās. Šī gada 27.jūlijā, visa GVV saime pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30. gadadienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās GVV skolēni sastājas plecu pie pleca, atdarinot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Pasākums godināja vairāk kā miljonu baltiešu, kas pirms 30 gadiem drosmīgi iestājās par neatkarības atjaunošanu un okupācijas likvidēšanu. Skolas saime bija gandarīta, ka Latvijas Izglītības ministre Ilga Šuplinska un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pēkalis arī piedalījās kopējā fotogrāfijā. GVV direktore Sandra Kronīte Sīpola ir sevišķi patecīga viesiem par līdzdalību, kas kuplināja šo īpašo notikumu.

Godinot Latvijas valstiskumam nozīmīgus notikumus, šī gada valsts simtgades programmas kodolu veidos norises, kas veltītas Brīvības cīņām un Latvijas armijas dibināšanai, nacionālo un vietējo institūciju aizsākumiem, kā arī akcijai "Baltijas ceļš", informēja Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.

Baltijas ceļa atcerei veltīts pasākums pie Brīvības pieminekļa ceturtdienas vakarā pulcējis vairāk nekā 300 iedzīvotāju.

Šodien pie Brīvības pieminekļa notiks svecīšu aizdegšana un vienošanās dziesmās, lai pieminētu Baltijas ceļa gada dienu.

Esplanādē, atceroties 1987. gada Helsinki-86 manifestāciju un Molotova-Ribentropa pakta upurus, iededzināja svecīšu ceļu.

Ar mērķi saglabāt nākamajām paaudzēm atmiņu stāstus par Baltijas ceļu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citās atmiņas institūciju kolekcijās, gan arī izdevumā “Baltijas ceļa stāsti” atrodamas šī vēsturiskā notikuma liecības. Svinot Baltijas ceļa 20. gadadienu, tos apkopoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Aicinām izzināt cilvēku ķēdes dalībnieku personīgos stāstus un atklāt tautas un indivīdu emocionālo spēku tolaik un tagad.

Ar mērķi saglabāt nākamajām paaudzēm atmiņu stāstus par Baltijas ceļu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citās atmiņas institūciju kolekcijās, gan arī izdevumā "Baltijas ceļa stāsti" atrodamas šī vēsturiskā notikuma liecības. Svinot Baltijas ceļa 20. gadadienu, tos apkopoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Aicinām izzināt cilvēku ķēdes dalībnieku personīgos stāstus un atklāt tautas un indivīdu emocionālo spēku tolaik un tagad.

Baltijas ceļš notika pirms 27 gadiem, tomēr tas joprojām ir dzīvs tā dalībniekiem. Arī tiem, kas tobrīd nebija klāt, šis 600 kilometru dzīvais ceļš starp Tallinu, Rīgu un Viļņu bija un ir nozīmīga pieturzīme Latvijas neatkarības atgūšanā. Tās dienas atbalss vēl joprojām skan. Gan filmās, gan grāmatās, gan dziesmās. Un atmiņās.

Lietuvas līderi otrdien sveikuši tautu Baltijas ceļa gadadienā, aicinot saglabāt tolaik apliecināto vienotību.

Latvijas vēsturē 23. augusts ir neviennozīmīgs datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, kas paredzēja sadalīt Baltiju ietekmes sfērās starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību.

Naukšēnu novada pašvaldība ir saņēmusi informāciju, ka uz Latvijas – Igaunijas robežas Unguriņu robežpunktā ir apgāzusies Baltijas ceļa piemiņas zīme.