Baltijas ceļš

Šovakar pāris tūkstoši cilvēku ir pulcējušies Baltijas ceļa 25.gadadienai veltītajā lielkoncertā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa.

Atzīmējot vēsturiskās Baltijas ceļa akcijas 25.gadadienu, trīs Baltijas valstu pasta uzņēmumi vienlaikus izdod šim notikumam veltītas pastmarkas un pastmarku bloka kopizdevumu.

Godinot Baltijas ceļa 25.gadadienu, šovakar Rīgas centrā, Esplanādē, tika iedegts aptuveni 150 metrus garš Ugunsceļš, kas izveidots no svecēm.

Šodien Rīgā tika ielikts pamatakmens Baltijas ceļam veltītam piemineklim. Tas atradīsies Mūkusalas ielā, pie Daugavas kreisā krasta. Pieminekļa idejas autors ir bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs un Saeimas deputāts Romualds Ražuks (V/RP).

Šodien, Baltijas ceļa 25.gadadienā, pie Latvijas Saeimas ēkas tika iestādīts Baltijas valstu vienotības koks

Šodien aprit 25 gadi kopš trīs Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija - sadevās rokās, veidojot unikālo Baltijas ceļu.

Bauskas šosejas 25. kilometrā, pie tilta pāri Ķekaviņas upei ministru prezidente Laimdota Straujuma un ilggadējais va/s „ Latvijas Valsts ceļi ” (LVC) darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja atklāj piemiņas zīmi par godu Baltijas ceļa 25.gadskārtai .

Pirms 25 gadiem, 1989. gada 23. augustā, latvieši, nostājoties simtiem kilometru garajā Baltijas ceļā, visai pasaulei nepārprotami pavēstīja, ko grib mūsu tauta. Toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais, VFR kanclers Helmūts Kols, Francijas prezidents Fransuā Miterāns ar PSRS vadītāju Mihailu Gorbačovu varēja runāt, ko grib, par PSRS teritoriālo integritāti un tās nemainību, tam vairs nebija nekādas nozīmes. Latviešu tauta bija pateikusi savu vārdu. Vārdu, kuru nevarēja ignorēt. Toreiz mums bija teikšana. Pa īstam.

Piektdien, 22. augustā plkst. 11.00 Bauskas šosejas 25. kilometrā, pie tilta pāri Ķekaviņas upei ministru prezidente Laimdota Straujuma un ilggadējais autoceļu nozares darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja atklās Baltijas ceļa 25. gadskārtai veltītu piemiņas zīmi.

Lai piedalītos Baltijas ceļa 25.gadadienai veltītos pasākumos, nākamās nedēļas nogalē Latviju apmeklēs Igaunijas un Lietuvas premjerministri,

Pieminot Baltijas ceļa akciju un sagaidot tās 25. gadadienu, Aivars Noviks-Grasis kājām dosies no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai tieši tādā maršrutā, kādā pirms 25 gadiem tika izveidota dzīvā cilvēku ķēde, kas simbolizēja triju Baltijas valstu protestu pret Molotova-Ribentropa paktu un centienus pēc neatkarības.

Par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai tiks rīkoti 15 pasākumi 280 000 eiro apmērā, to paredz šodien valdībā pieņemtais rīkojuma projekts.

Atzīmējot Baltijas ceļa 25.gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar partneriem Baltijas valstīs īstenos projektu "Baltijas ceļa stāsti", kura laikā apkopos atmiņas stāstus par Baltijas ceļu.

Baltijas ceļa 25.gadadienas godināšanai Latvijas, Baltijas un visas Eiropas līmenī plāno veidot īpašu pasākumu programmu, lai izceltu tautu manifestācijas un valstu neatkarības atgūšanas nozīmi.

Lai parādītu Baltijas tautu manifestācijas nozīmi gan Latvijas, Lietuvas, Igaunijas ceļā uz neatkarības atjaunošanu, gan Centrālās un Austrumeiropas pārveides procesā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicina Latvijas valdību uzsākt gadadienas pasākumu plānošanu, izveidojot darba grupu un piešķirt finansējumu pasākumu organizēšanai.

Simtiem tūkstošiem kataloņu trešdien sadosies rokās, veidojot 400 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi atzīmētu Katalonijas Nacionālo dienu un demonstrētu savu vēlmi atdalīties no Spānijas.

Iniciatīva ar mērķi sadoties rokās sociālajos tīklos, atjaunojot vēsturisko notikumu, ir saņēmusi necerēti lielu atbalstu, un pirmo trīs dienu laikā virtuālajam Baltijas ceļam pievienojušies jau gandrīz 5000 dalībnieku. Baltijas ceļa gadadienas priekšvakarā interaktīvā lapa www.thebalticway.eu vēlas atjaunot vēsturisko notikumu, lai apliecinātu Baltijas valstu atbalstu brīvībai, vienotībai un kopīgiem ideāliem arī šodien. Latvieši, lietuvieši un igauņi ir aicināti atzīmēt šo notikumu sadodoties rokās, tikai šoreiz ar sociālo mediju palīdzību. Šodien naktī ceļš tiks pabeigts un ierakstīts vēsturē.

«Baltijas valstu vienotība vairs nav tik eiforiska, kāda tā bija agrāk, taču tā ir saglabājusi kopīgo apjausmu, un viens no tās elementiem ir briesmu izjūta sakarā ar atkarību no enerģijas avotiem Krievijā. Ja mēs nespēsim vienoties par atomelektrostacijas celtniecības nepieciešamību vai dzelzceļa Tallina–Berlīne celtniecību, tad vienotība, kāda tā bija 1989. gada 23. augustā, paliks vien kā muzeja eksponāts. Baltijas valstu vienotība ir jāpierāda ar darbiem! Taču, ja būs reāls valstiskās drošības apdraudējums, tad, domāju, būs vienotība kā kādreiz barikāžu laikā. Uz to mēs esam spējīgi,» uzskata vēsturnieks Ritvars Jansons.

Baltijas ceļa gadadienas priekšvakarā latvieši, lietuvieši un igauņi ir aicināti atzīmēt šo notikumu, vēl vienu reizi sadodoties rokās, tikai šoreiz - sociālajos tīklos. Interaktīvā lapa www.thebalticway.eu plāno atjaunot vēsturisko notikumu, lai apliecinātu Baltijas valstu atbalstu brīvībai, vienotībai un kopīgiem ideāliem arī šodien.