Tūkstošiem Ventspils skolu audzēkņu vakar saslēdzās vienotā ķēdē, lai pieminētu akciju Baltijas ceļš, kā arī apliecinātu vienotību un spēju sadarboties.
Akcijā ar nosaukumu Kopīgā ceļā kopīgai nākotnei piedalījās visu Ventspils skolu, tehnikuma un mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi, kā arī citi iedzīvotāji, kuri cauri visai pilsētai sastājās dzīvā ķēdē gandrīz piecu kilometru garumā. Akcijas mērķis bija pilsētas un valsts piederības stiprināšana un patriotisma veicināšana. Pasākuma iniciators bija Skolu direktoru vietnieku audzināšanas darbā metodiskā apvienība, lai bērni un jaunieši labāk izprastu tās emocijas, kuras pirms 25 gadiem Baltijas ceļā piedzīvojuši viņu vecāki un vecvecāki. Akcija bija kā vienojošs noslēgums šomēnes visās skolās rīkotajiem pasākumiem, kuros pieminēts Baltijas ceļš.
Uzrunātie akcijas dalībnieki stāsta, ka akcijai rūpīgi gatavojušies un pašrocīgi izgatavojuši gan Latvijas, gan arī Lietuvas un Igaunijas karodziņus, kuri ķēdē tikuši turēti rokās. Ventspils 4. vidusskolas skolnieces Anija, Estere un Ieva stāsta, ka viņas akcijas laikā domājušas, lai pasaulē būtu miers un nebūtu vairāk karu. Tās ir lietas, kas viņas šobrīd patiešām uztraucot.
Atbalstīt akciju bija ieradušies arī pilsētas domes pārstāvji, tajā skaitā Ventspils mērs Aivars Lembergs. «Tagad runā par tankiem un lidmašīnām, kas nodrošināšot Latvijas neatkarību, taču es domāju, ka Latvijas drošības garants esam mēs paši – mūsu sociālā un etniskā stabilitāte. Lai visi, kas dzīvo Latvijā, justos kā saimnieki savā zemē. Lai iedzīvotāji lepotos ar Latviju un ventspilnieki lepotos ar Ventspili. Tad mēs būsim neuzvarami,» sacīja A. Lembergs.
Dzīvajā ķēdē stāvēja arī Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis, kurš savu piedalīšanos uztvēra kā pašu par sevi saprotamu. «Tā mūsu bērniem ir ļoti laba audzināšanas stunda. Viena lieta ir stāstīt stundās, ka kādreiz ir bijis tāds Baltijas ceļš, bet otra lieta ir pašiem to piedzīvot. Šo akciju bērni atcerēsies visu mūžu, un tagad Baltijas ceļš viņiem būs kaut kas personisks un sirdi aizskarošs,» uzskata A. Slavinskis.
