Krievijas valsts arhīvā atklāta izstāde "1939. Otrā pasaules kara sākums", kuras galvenie eksponāti ir PSRS un nacistiskās Vācijas neuzbrukšanas līguma jeb tā dēvētā Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu oriģināli, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
1939.gada 23.augustā noslēgtajam neuzbrukšanas līgumam pievienotajos slepenajos protokolos abi noziedzīgie totalitārie režīmi vienojās par Austrumeiropas valstu teritoriju sadalīšanu savā starpā, un Molotova-Ribentropa pakts pavēra iespēju nacistiskās Vācijas vadonim Ādolfam Hitleram uzsākt Otro pasaules karu, jau 1.septembrī iebrūkot Polijā.
17.septembrī nacistiem pievienojās PSRS, kas arī iebruka Polijā.
Pēc Polijas saplosīšanas Staļina pārvaldītā komunistiskā impērija vērsa savu agresiju pret Baltijas valstīm un Somiju. Kamēr somiem Ziemas karā ar lieliem upuriem tomēr izdevās nosargāt savu neatkarību, Igaunija, Latvija un Lietuva uz pusgadsimtu nonāca pārmaiņus PSRS, Vācijas un atkal PSRS okupācijā.
Pēc Otrā pasaules kara Maskava ilgstoši noliedza slepeno protokolu pastāvēšanu, lai gan to saturs sen bija zināms visai pasaulei. Tikai pavisam neilgi pirms sava sabrukuma PSRS atzina šo noziedzīgo dokumentu esamību.
Taču šī ir pirmā reize, kad šo dokumentu oriģināli izstādīti publiskai apskatei.
"Domāju, to vajadzēja izdarīt pirms desmit gadiem. Bija iespēja to izdarīt jau [tad], un godīgi sakot, man tas nav saprotams," atzinis vēsturnieks un Maskavas Vēsturiskās atmiņas fonda direktors Aleksandrs Djukovs, piebilstot, ka tomēr "labāk vēlāk nekā nekad".
