Priekšlikumi vienotajam Eiropas transporta tīklam (TEN) laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam atspoguļo būtiskākās Latvijas vajadzības transporta nozarē.
Uz autoceļa Rīga-Ventspils turpinās rekonstrukcijas darbi. Būvdarbu zonā no 126. km līdz 130. km saglabājas 2 reversīvas kustības posmi ar luksoforiem un uz tilta pāri Engures upes tiltam (146,85 km) satiksmi regulē ar luksoforiem.
Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.
2011. gadā atjaunoti 530 km valsts autoceļu piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu, gan valsts budžeta līdzekļus. Tas ir lielākais veikto autoceļu rekonstrukcijas darbu apjoms pēdējo gadu laikā.
Latvijas Valsts ceļi informē, ka valsts autoceļu tīklā turpinās intensīva ceļu remontdarbu sezona, būvdarbi notiek aptuveni 40 objektos, līdz ar to satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar satiksmes organizācijas pagaidu izmaiņām darbu vietu tuvumā.
Jaunbūvējamās Daugavpils šosejas Tīnūžu–Lēdmanes posmā vakar Latvijas valsts ceļi kā šī būvobjekta pasūtītājs izmantoja tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma veikt ceļa būvē izmantoto materiālu kvalitātes atbilstības pārbaudi un mērījumus. Latvijas valsts ceļu atbildīgajām amatpersonām un ceļu laboratorijas inženieriem līdzi devās arī Neatkarīgā.
Naudu, kas šogad piešķirta ceļu būvēšanai, VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) izlietot nav spējuši un jau tagad zināms, ka aptuveni 30 miljoni latu, kas ceļu būvei atvēlēti no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda, paliks šogad neiztērēti, ziņo LTV raidījums "De facto".
Šovasar nav tādu valsts nozīmes ceļu, uz kuriem netiktu veikti lielāki vai mazāki remontdarbi. Būvnieki atklāj, ka vienīgais traucēklis ir mainīgie laikapstākļi, taču arī pagājušās nedēļas lietugāzes grafikus nav kavējušas.
Iecerēts palielināt pieejamo finansējumu valsts autoceļu tīkla uzlabošanai par aptuveni septiņiem miljoniem latu. Plānots, ka par šo naudu nākamgad tiks veikta valsts galveno autoceļu segas pastiprināšana.
Trešdien, 20. jūlijā, satiksmes ministrs Uldis Augulis iepazīsies ar būvdarbu gaitu uz autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) posma 0,70 - 12,48 km un pārrunās aktuālos nozares jautājumus ar ceļu būvētājiem.
Valsts autoceļu tīklā sākusies intensīva ceļu remontdarbu sezona, būvdarbi notiek 35 objektos, līdz ar to satiksmes dalībniekiem jārēķinās ar satiksmes organizācijas pagaidu izmaiņām darbu vietu tuvumā.
Uzraugošā valsts iestāde un ceļu būvnieki intensīvākus ceļu labošanas darbus uzskata par nelietderīgiem, norādot, ka darbs vairākās maiņās un brīvdienās radītu papildu izmaksas, kā arī varētu ciest darbu kvalitāte.
Pēc nozares ekspertu vērtējuma, Latvijas ceļu katastrofālo stāvokli varētu glābt autoceļu fonda atjaunošana, kurā tiktu ieskaitīti vismaz 85% no degvielas akcīzē iekasētās naudas.
Masveida bedrīšu remonti ir pabeigti arī uz B uzturēšanas klases valsts autoceļiem, tā norāda Latvijas ceļu apkopes uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) sabiedrisko attiecību speciāliste Kaija Gulbe.
Valdība ir atbalstījusi papildus 3.4 miljonu latu piešķiršanu pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai 2011. gadā. Šāda vajadzība radusies, jo ziemas periodā līdzekļi pārtērēti.
Valdība otrdien atbalstīja 5,9 miljonu latu piešķiršanu Latvijas valsts autoceļu uzturētājam "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valsts autoceļu posmu segu neatliekamo remontu veikšanai, aģentūra BNS uzzināja valdības sēdē.
Līdztekus naudas trūkumam autoceļu glābšanu valstī kavē domstarpības: pašvaldības uzskata, ka svarīgāki ir iedzīvotājiem tuvākie – vietējie – ceļi, bet Satiksmes nozares funkcionāri par nozīmīgākiem uzskata vairāk noslogotos lielceļus.
Latvijā ceļi ir sliktā stāvoklī ‒ par sabrukušiem var uzskatīt 25% melnā seguma ceļu un 38% grants ceļu, informē Latvijas autoceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.