Puse Latvijas autoceļu ir uz sabrukšanas robežas

 
©F64 Photo Agency

«Tā ir utopija domāt, ka visam pietiks līdzekļu, bet šis ir vienīgais veids, kā mēs varam piesaistīt sabiedrības uzmanību sliktajam ceļa stāvoklim, vācot parakstus,» Neatkarīgajai stāsta Rucavas novada tūrisma speciāliste Dace Mieme.

Tur iedzīvotāji pauž neapmierinātību par ceļa Liepāja–Palanga ārkārtīgi slikto stāvokli. Līdz svētdienai iespēju parakstīties Rucavā, Nīcā un Liepājā bija izmantojuši apmēram 650 iedzīvotāju, taču akcija turpināsies vēl divas nedēļas. Pēc tam parakstus iecerēts nogādāt Satiksmes ministrijā.

Ceļa pamatne ir nolietota, un brauktuve strauji sabrūk. Apdraudēta skolēnu pārvadāšana ar skolu autobusiem, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības un glābšanas dienestu darbība – izveidojušos situāciju raksturo Rucavas domē. Pašvaldība uzsver, ka ceļu infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ne tikai valstu starptautiskai sadarbībai, bet arī tam, lai cilvēki paliktu dzīvot Latvijas laukos un veicinātu reģionu attīstību. Sabrūkot ceļu infrastruktūrai, lauku iedzīvotāju skaits saruks arvien straujāk.

Dzirdīgas ausis satraukumam par ceļu Liepāja–Palanga pagaidām nav atradušās. Pagājušajā nedēļā Kurzemi apmeklēja satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš nevarēja apsolīt konkrētā ceļa posma remontēšanu, jo naudas esot tik, cik ir.

Bēdīga situācija

Statistika ir nepielūdzama – tikai trešdaļa no visiem asfaltētajiem ceļiem novērtēti ar labu vai ļoti labu segumu, bet 19 procentiem dots apzīmējums «apmierinoši», savukārt gandrīz puse jeb 48,1 procents no asfaltētajiem ceļiem ir uz sabrukšanas robežas. To, ka ceļi katru gadu kļūst arvien sliktāki, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) dati. Pērn 27 procenti jeb 2306 kilometri (km) autoceļu ar melno segumu klasificējami kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija; salīdzinājumam – 2009. gadā šādā stāvoklī bija ceturtā daļa no asfaltētājiem ceļiem jeb 2069 km.

2011. gadā 39 procenti jeb 4633 km autoceļu ar grants segumu bija klasificēti kā sabrukuši, un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija. Gadu iepriekš – 2010. gadā – 38 procenti jeb 4551 km bija šāds status.

Pērn Latvijā netika nodots neviens no jauna izbūvēts autoceļa kilometrs, taču 2010. gadā tādi bija 62,82 km, bet 2009. gadā – 99,14 km, toties būtiski ir palielinājies remontēto autoceļu garums. 2009. gadā Latvijā remontēja 123,06 km, 2010. gadā tie bija nepilni 27 km, bet pērn jau 147 km. Autoceļu būvniecības un rekonstrukcijas darbi šogad varētu sākties aprīļa beigās.

Bedres lāpīs aprīlī

Daudz lielāku neapmierinātību autovadītāji pauž par bedrīšu neremontēšanu. «Masveida bedrīšu remontu būs iespējams uzsākt, kad diennakts temperatūra nenoslīdēs zem plus pieciem grādiem, kas atļaus nodrošināt bedrē iestrādāto materiālu noturību. Latvijā tas parasti ir aprīļa vidus. Darbi vidēji ilgst līdz jūnija sākumam vai vidum, atkarībā no autoceļa uzturēšanas klases un satiksmes intensitātes. Avārijas bedres – lielākas par 0,3 kvadrātmetriem un dziļākas par pieciem centimetriem – remontē nekavējoties,» skaidro LVC Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas projektu vadītāja Ieva Niedra.

Ceļiem 147,5 miljoni

Lai sakārtotu ceļus, šogad tajos plānots ieguldīt pēdējo deviņu gadu laikā lielāko ES fondu finansējumu – 93 miljonus latu. No valsts budžeta autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai atvēlētais finansējums ir 54,5 miljoni latu, no kuriem 50 miljoni plānoti ceļu uzturēšanai un pārvaldīšanai, bet 4,5 miljoni – kapitālieguldījumiem.

«Valsts finansējuma ietvaros plānots rekonstruēt autoceļa A10 Rīga–Ventspils posmu no 37,02. līdz 42,12. km un autoceļa Rīga–Ērgļi posmu no 7,94. līdz 9,62. km (Rīgas robeža – Piķurgas tilts), kā arī atjaunot Sedas tiltu uz autoceļa Valmiera–Rūjiena,» precizē I. Niedra.

Rodas problēmas

Īstenojot ES fondu līdzfinansētos ceļu būvniecības un rekonstrukcijas projektus, LVC bieži saskaras ar situāciju, kad nav iespējams noslēgt līgumus par darbu veikšanu plānotā finansējuma ietvaros, jo pēdējā gada laikā novērojams būtisks cenu pieaugums, par kādām būvnieki iesniedz piedāvājumus. Liels cenu pieaugums – apmēram 50 procenti laikā no 2009. līdz šim gadam – bijis naftas produktiem (degviela un bitumens), kuriem ir liela ietekme uz ceļu būvniecības izmaksām. Ceļu uzturētāji cer, ka izdosies apgūt visu finansējumu un īstenot iesāktos projektus. Diemžēl Liepājas–Palangas autoceļa vārds, tāpat kā daudzi citi, šāgada remontdarbu plānos pagaidām nav atrodams.

 

Abonē