Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldību deputāti neslēpj – pēdējā gada laikā ceļu stāvoklis nav uzlabojies un palielinājies to ceļu skaits, kas atrodas avārijas stāvoklī un apdraud satiksmes drošību. Labāka situācija nav arī pārējā Latvijā.
Pirms gada VPR nosūtīja Satiksmes ministrijai vēstuli par avārijas stāvoklī esošajiem autoceļiem, lūdzot rast finansējumu avārijas situācijas novēršanai uz autoceļiem reģionā, norādot konkrētus posmus. Šobrīd VPR konstatējis, ka vēstulē minētajos autoceļu posmos stāvoklis nav uzlabojies.
«Ceļu infrastruktūra ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, lai veicinātu reģiona attīstību, tāpēc pašvaldību vadītājus uztrauc, ka šajos posmos netiek plānoti remontdarbi,» atklāj VPR administrācijas vadītāja Guna KalniņaPriede.
Lai novērstu katastrofālo stāvokli uz valsts autoceļiem, VPR atkārtoti aicina Satiksmes ministriju rast finanšu resursus avārijas situācijas novēršanai, kā arī, veidojot budžeta grozījumus, investīcijas ceļam akcentēt kā prioritāti.
Šogad ceļu sakārtošanā ieguldīs deviņu gadu laikā lielāko ES struktūrfondu finansējumu. «Piemirsts gan piebilst, ka daļa no tā ir aizvadītajā gadā plānotie, bet neapgūtie līdzekļi, un nav nekādas garantijas, ka šogad līdzekļi tiks izmantoti, turklāt atbilstoši ES kvalitātes prasībām. Līdz 2015. gadam ceļiem tiks izmantoti
560 miljoni latu no ES struktūrfondiem un salaboti vai no jauna izbūvēti vairāk nekā tūkstoš simt kilometru,» uzsver Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, Latvijas automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis.
Viņš norāda, ka Eiropas Komisija pārmet Latvijai nekvalitatīvu rezultātu, izbūvējot ceļus par ES struktūrfondu līdzekļiem. «Par to var pārliecināties arī katrs autovadītājs kaut vai uz nesen izbūvētā Rīgas apvedceļa, kurā jau veidojas bedres, lai gan EK prasības paredz līdzfinansēto ceļu kalpošanu 20 gadu garumā. Kāds izskatīsies šis apvedceļš pēc diviem gadu desmitiem, ja jau pēc gada redzami seguma bojājumi?» retoriski vaicā LAMB prezidents. «Šoreiz nav runa par slikto Briseles onkuli, kurš grib ierobežot Latvijas patstāvību un neļauj būvēt sliktus ceļus par ES līdzekļiem. Runa ir par spēju pašiem pārvaldīt valsti un pašiem īstenot vitāli svarīgus procesus, piemēram, attīstīt ceļu infrastruktūru. Pārņem kauns, iepazīstoties ar publiskās telpas informāciju, ka Latvijai līdz marta beigām būs jāskaidro EK pārstāvjiem, kā mēs pārbaudīsim ceļu kvalitāti, citādi naudu vairs nedabūsim. Vai tas apliecina, ka līdz šim nav veikta ceļu būves un remonta kvalitātes kontrole, bet varbūt veicēji tomēr nav pietiekami kvalificēti un ar padomju skolas tradīcijām mūsdienu ceļu būves ekspertiem ir par maz?»
Pēc VAS Latvijas valsts ceļi datiem, 2011. gadā 27 procenti jeb 2306 km asfaltēto autoceļu un 39 procenti jeb 4633 km grants ceļu novērtēti kā sabrukuši, un tiem nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija. Šogad kopējais autoceļiem plānotais finansējums ir 147,5 miljoni latu. Attiecīgi Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 62 miljoni un ERAF – 31 miljons latu. No valsts budžeta autoceļu pārvaldīšanai un atjaunošanai finansējums ir 54,5 miljoni latu, no kuriem 50 miljoni plānoti autoceļu uzturēšanai, atlikušie – kapitālieguldījumiem.
