Jaunbūvējamās Daugavpils šosejas Tīnūžu–Lēdmanes posmā vakar Latvijas valsts ceļi kā šī būvobjekta pasūtītājs izmantoja tiesības bez iepriekšēja brīdinājuma veikt ceļa būvē izmantoto materiālu kvalitātes atbilstības pārbaudi un mērījumus. Latvijas valsts ceļu atbildīgajām amatpersonām un ceļu laboratorijas inženieriem līdzi devās arī Neatkarīgā.
Vakar ņemto paraugu analīžu pirmie rezultāti būs zināmi šodien. Latvijas valsts ceļu Ceļu laboratorijas vadītājs Vladimirs Akimovs Neatkarīgajai atzina, ka, vērtējot vizuāli, viņš pārkāpumus nule pārbaudītajā ceļa posmā nav saskatījis. Arī pamatu stingrība, ko pārbaudīja uz vietas ar speciālu tehniku, bija normas robežās. Taču, lai pilnībā novērtētu ceļa būves kvalitāti konkrētajā posmā, jāsagaida paraugu analīžu rezultāti.
Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže uzsvēra, ka šāda prakse – veikt iepriekš nepieteiktas pārbaudes – nav nekas ārkārtējs. Ceļu būves kvalitātes pārbaudes notiek regulāri.
V. Akimovs stāstīja, ka ceļu būve tiek kontrolēta ar dažādu veidu testiem un analīzēm, piemēram, tiek pārbaudīta izmantoto materiālu (šķembu, smilts, grants, asfalta un citu) kvalitāte, ceļa pamata sablīvējums, uzlietā asfalta izturība pret risu veidošanos jeb tā plastiskā izturība, salizturība, pabeigtam ceļam – virsmas līdzenums, saķeres koeficients. Pēc V. Akimova teiktā, pārbaužu rezultāti lielākoties ir labi. Tādu gadījumu, kad izmantoto materiālu vai veikto darbu kvalitāte neatbilst normām, ir maz. Tad pasūtītājs, piemēram, Latvijas valsts ceļi, nopietnāko pārkāpumu gadījumā var pieprasīt konkrētā ceļa posma pārbūvi. Tik radikāli uzņēmumam gan ir bijis jārīkojas vienīgi pāris reizes. Ja atkāpe no normas ir neliela, tad tiek prasīts pagarināt garantijas laiku.
Ja jau ceļu būvniecība tiek tik rūpīgi uzraudzīta un kontrolēta, kāpēc uz ceļiem Latvijā veidojas tik daudz bedru? V. Akimovs gan šim apgalvojumam nepiekrīt. «Jaunuzbūvētos ceļos problēmas rodas labi ja 5% gadījumu. Ar bedru slimību lielākoties slimo veco segumu ceļi. Asfalta klājuma kalpošanas laiks ir aptuveni 12 gadi, bet Latvijā lielākoties ir pirms 30 gadiem būvēti, savu laiku jau nokalpojuši, nodiluši ceļi. Turklāt tos bojā ne tikai laika zobs un dabas apstākļi, bet arī smagā tehnika, kas tiek pārkrauta,» sacīja V. Akimovs. Tātad, pēc viņa teiktā, jaunuzbūvētā ceļa asfalta segumam vajadzētu kalpot vismaz
12 gadus. «Lielākā daļa ceļu iztur, bet ir atsevišķi gadījumi, kad ir bijušas problēmas,» atzina V. Akimovs.
***
viedoklis
Uldis Augulis, satiksmes ministrs:
– Jauniem ceļiem tiek veikta pastiprināta kvalitātes kontrole, lai nebūtu pārmetumu, ka tie pēc diviem gadiem sabrūk, kas turklāt nav taisnība.
Taču Latvijā ir vairāk nekā 2000 kilometru ceļa posmu, kuriem būtu nepieciešama pilnīga rekonstrukcija. Manis veidotajā Ceļa padomē esam izveidojuši laika grafiku, kuri reģionālie ceļa posmi būtu jārekonstruē primāri. Jautājums, protams, ir arī par garantētu ilgtermiņa finansējumu, kas pasūtītājiem – valstij un pašvaldībām –, kā arī būvniekiem ļautu plānot ilgtermiņā.