Satiksmes ministrija (SM) spēj pamatot, kāpēc 22,5 miljonu latu ieguldījums Latvijas ceļu būvē jāpārliek no šā gada uz nākamo.
Izmaiņas attiecas uz Eiropas Savienības (ES) palīdzības fondu naudas izmantošanas grafiku. ES 2007.–2013. gada plānošanas periodā SM projektiem atvēlēti 824 miljoni latu, tai skaitā ceļiem – 450 miljoni. Jocīgs, bet tomēr izskaidrojams ir sākotnējais
plāns šogad apgūt 196 miljonus – gandrīz pusi no visas ceļu naudas, kas pienākas vismaz septiņu gadu periodam. Te būtu pat jāprecizē, ka norēķinu periods par septiņu gadu plānošanas periodu ir vēl par diviem gadiem ilgāks, tāpēc šā gada tēriņiem būtu četrreiz jāpārsniedz vidējais 2007.–2015. gada limits. Šādi tēriņi noteikti nav nepieciešami un racionāli.
Milzīgā 2011. gada ceļu darbu koptāme radās ekonomiskās krīzes, Saeimas vēlēšanu cikla un ES plānošanas periodu īpatnību sakritību dēļ. Tagadējā plānošanas perioda 2007. un 2008. gadā degošākais uzdevums Latvijai bija novest līdz palīdzības naudas saņemšanai iepriekšējā plānošanas perioda objektus, kas tika sekmīgi izdarīts. Pa to laiku pienāca trekno gadu kulminācija, kad jauno projektu tāmju stādītāji netika līdzi izmaksu pieaugumam. Tūlīt pēc tam treknie gadi beidzās ar Latvijas ielidošanu krīzes bezdibenī, kā jānosauc iekšzemes kopprodukta kritums par
1/4 daļu kopā 2008.–2010. gadā. Tas izpaudās arī kā Latvijas nespēja piešķirt no Latvijas prasīto līdzfinansējumu ES atbalstītajiem projektiem. Kad situācija budžetā tika nostabilizēta kaut tikai uz aizņēmumu rēķina, pienāca 2010. gads – Saeimas pārvēlēšanas gads ar priekšvēlēšanu solījumiem nodrošināt maksimālu pieeju ES palīdzības naudai. Solījumi patiešām tika izpildīti un pārpildīti pat tādā apmērā, ka tos nākas koriģēt pretējā virzienā.
Acīmredzami nenormāli ir tas, ka šogad ieplānotajiem 196 miljonu tēriņiem sekotu 94 miljoni nākamgad, 28 miljoni – 2013. gadā un attiecībā pret ceļu būves vajadzībām pavisam niecīgie 13 miljoni 2014. gadā. Naudas pārdalīšana dotu nākamā gada ceļu budžetam 117 miljonus latu ES
naudas, bet ko pēc tam? 2014. gadā Latvija jau drīkstētu tērēt nākamā plānošanas perioda naudu, kā arī aizvietot ES naudu ar valsts budžeta līdzekļiem, taču abi finansēšanas avoti ir nedroši. SM valsts sekretārs Anrijs Matīss sola, ka turpināsies mēģinājumi piesaistīt ceļu būves un uzturēšanas budžetu valsts ieņēmumiem no degvielas akcīzes nodokļa, bet drīz vien pienāks desmit gadu jubileja Einara Repšes valdības lēmumam atteikties no šādām garantijām ceļu nozarei. Pēc tam daudzi politiķi ir solījuši garantijas atjaunot, bet īstenībā viņus gluži labi apmierina tagadējās iespējas rīkoties ar visu valsts budžeta naudu bez saistībām pret vienu nozari un bez precedenta, ka savu speciālo budžetu sev sagādātu arī mediķi un/vai skolotāji.
Balstoties uz ES finansējumu šim gadam, patlaban ceļi tiek laboti (pārbūvēti, dažviet būvēti) 41 objektā. Tie stiepjas apmēram
500 km garumā un ietver arī tiltus, gaisa tiltus u.c. sarežģītas būves. To esamība jāņem vērā, salīdzinot dažādu ceļu posmu atjaunošanas izmaksas. Šogad vidējās izmaksas palielina gan ceļu būvei izmantoto naftas produktu sadārdzināšanās, gan arī valsts konkurence pašai ar sevi par ceļu būves nepietiekamo jaudu izmantošanu. Latvijas uzņēmēji nevar atļauties uzturēt šīs jaudas (tehnikas daudzumu, kvalificētu darbinieku skaitu) šā gada līmenī, jo droši zināms, ka nākamgad pieprasījums būs mazāks. Šogad risinājums ir atrasts, nodarbinot Latvijas ceļu būvē, piemēram, Panevzio kelai no Lietuvas un Valga Teed no Igaunijas, tomēr arī tas ir ceļu būvi sadārdzinošs faktors. Šo darbu pasūtītājs, valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže stāsta, ka izmaksas jau ir virs trekno gadu līmeņa. 2009. gada cenu kritums par 30% jau summāri kompensēts ar cenu pieaugumu par 20% pērn un par 20–30% šogad. Jāņem vērā, ka LVC pasūtījumus pilda tie paši uzņēmumi, kuri apkalpo pašvaldības un realizē valsts projektus lidostā, ostās u.tml. Šo pasūtījumu formēšanās gaita ir bijusi aptuveni tāda pati kā LVC pasūtījumiem.
Tagad notiek arī tā, ka būvnieki uzskata par izdevīgāku lauzt 2009. gada līgumus, maksāt soda naudas un konkurēt par jauniem līgumiem šā gada cenu līmenī. ES palīdzības fondu naudas pārdalīšana ļaus kaut nedaudz samazināt būvdarbu izmaksu kāpumu, bet paildzinās ceļu atjaunošanu pamatā trijos ceļu posmos. Divi no tiem atrodas uz Rīgas–Ventspils šosejas pie Rīgas un pie Talsiem,
viens – uz Rīgas–Valmieras šosejas aiz Inčukalna jeb Sēnītes. Šo posmu uzlabošana jau šogad par paaugstinātu cenu nebūtu tik nozīmīga, lai mainītos priekšstati par kopumā sliktajiem ceļiem Latvijā.