Covid-19 radītās pandēmijas dēļ universitātes Latvijā ļauj studentiem atteikties no dienesta viesnīcu izmantošanas vai par samazinātu maksu ļauj saglabāt savu vietu.
Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums, šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.
Jaunā augstskolu pārvaldes modeļa un ar to saistīto lomu, funkciju, atbildību noteikšana nevar notikt bez papildu līdzekļiem, tikšanās laikā vienisprātis bijis Valsts prezidents Egils Levits un Rektoru padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Augstskolas pāries uz attālinātu studiju procesu, taču izņēmums būs praktiskās nodarbības medicīnas un inženierijas studentiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava rast 2020. gadam nepieciešamo finansējumu 383 777 eiro apmērā augstākās izglītības pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, nodrošinot to IZM piešķirtā budžeta ietvaros, par to šodien tikšanās laikā tika informēta arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Pēc nepilna mēneša augstskolās līdzīgi kā citās izglītības iestādēs atsāksies mācību process. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi dažādus ieteikumus Covid-19 drošības pasākumiem un darba organizācijai, taču gala lēmumu, kā atsākt izglītības procesu, pieņem katra mācību iestāde pati.
Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie absolventu nodarbinātības dati pierāda, ka Latvijas augstskolu absolventu nodarbinātība ir augsta, kā arī demonstrē augstākās izglītības nozīmi - gan indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā. CSP un IZM apkopotā informācija būs vērtīgs informācijas avots augstskolām, pilnveidojot studiju kvalitāti.
Augstskolām un koledžām būtu nepieciešams izvērtēt nepieciešamību pagarināt akadēmisko studiju gadu kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanai, ja studiju kursus nav iespējams organizēt attālināti, iesaka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
No rītdienas, 13.marta, mācības Latvijas skolās un augstskolās notiks attālinātā formā, šodien Krīzes vadības padomes sēde lēmušas atbildīgās amatpersonas.
Manuprāt, ir nepieciešams Latvijas akadēmisko aprindu, valsts izcilāko intelektuāļu viedoklis par to, kas un kā notiek augstākajā izglītībā, ko mēs no tās gribam un – galu galā – kādu savu, cik apgaismotu tautu mēs gribam tuvākā un tālākā nākotnē. Manā uztverē ir nepieciešams sagatavot zinātniski argumentētu, vispusīgi, profesionāli pamatotu augstākās izglītības sistēmas vērtējumu un objektīvi vērtēt politiķu izdarības ar to.
Neskatoties uz vairāku sadarbības partneru iebildumiem, valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".
Koalīcija atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" un otrdien gaidāmajā valdības sēdē to, visticamāk, arī atbalstīs, šodien pēc sadarbības padomes sēde sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Lai palielinātu zinātnisko grādu ieguvušo skaitu un uzlabotu doktorantūras studiju sistēmu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā modeli, kas izraisījis kaismīgus nozarē strādājošo (un ne tikai) iebildumus – lielākoties par rosinājumu promocijas darbu rakstīt angļu valodā. Augstskolas gan saskata jaunajā koncepcijā virkni citu zemūdens akmeņu – arī finansiālu.
Ceturtdien, 14.novembrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tiksies ar augstskolām, nozaru ministrijām un Latvijas Studentu apvienību, lai atklātu sarunas par nākamā gada budžeta vietu sadalījumu augstskolās.
Jaunajā akadēmiskajā gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Universitātē (LU) pieaudzis pirmkursnieku skaits, turpretī pārējās lielākajās augstskolās tas saglabājas nemainīgs, noskaidrots augstskolās.
Tālajā 1985. gadā Rīgas Daugavas futbola komanda bija izcīnījusi pirmo vietu PSRS čempionāta pirmajā līgā jeb «mazās zelta medaļas», par ko tai pienācās pāreja uz augstāko līgu, taču šāds pavērsiens nesakrita ar padomju sporta ierēdņu interesēm, tāpēc tika sarīkotas speciālas pārspēles Maskavā uz rīdziniekiem neērta mākslīgā seguma, kur viņi zaudēja. Arī nākamajā gadā Daugavas galva tika pabāzta zem ledus ar tendenciozu tiesāšanu, lai augstākajā līgā varētu spēlēt armijas klubs ACSK.