Saeima konceptuāli atbalsta neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.

Pēc deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) rosinājuma noteikts, ka priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 16.jūlijam. Iepriekš komisija bija rosinājusi lemt par desmit dienu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka komisijas sēdē klātesošo viedokļi dalījās divās daļās, daļai nozares aicinot likumprojektu noraidīt, savukārt daļa citu nozares pārstāvju norādīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas un grozījumi jāvirza uz priekšu. Komisija ir apņēmusies ieguldīt spēkus, lai izveidotu atbilstošu redakciju, pauda Ašeradens. Izskanējis, ka šis likumprojekts ir ievads plašākai reformai augstskolu sistēmā un vēl ir gaidāmi arī citi likumprojekti, norādīja politiķis.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) norādīja, ka, neraugoties uz pozitīvajiem formulējumiem likumprojektiem, tomēr nav paredzēta augstskolu personāla atalgojuma paaugstināšanu. Politiķe aptuveni citēja bijušo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (JV) norādot, ka piedāvājums izskatās pēc mērķa "kausēt ledu ar plikiem dibeniem".

Kursīte-Pakule skeptiski un ironiski novērtēja cerību, ka gaidāmās augstskolu padomes kā pēc burvju mājiena Latvijas augstskolas ievedīs pasaules kvalitatīvāko augstskolu lokā. Tajā pašā laikā nav plānots izmantot Latvijas akadēmiskās saimes potenciālo, atstājot to antiņu lomā, norādīja politiķe. Deputāte pauda, ka, ja tādā veidā tiek paredzēts panākt labāku pārvaldību augstskolās, tas liek šādu pieeju pielīdzināt apgalvojumiem literatūrā, ka "brīvība ir verdzība" un "nezināšana ir spēks". Augstākajā izglītība pārmaiņas ir nepieciešamas, bet tās vajag veikt Tartu universitātes nevis autoritārisma virzienā, uzsvēra politiķe.

Parlamentāriete Evija Papule (S) debatēs pauda, ka 500% piekrīt Kursītes-Pakules paustajam. Papule kritiski norādīja, ka par kādu augstskolu attīstību var runāt, ja to darbība ir atkarīga no politiskajiem vējiem. Likumprojekts pašā saknē likvidē augstskolu autonomiju, kas nav pieļaujams, uzsvēra politiķe. Deputāte akcentēja, ka piedāvātās izmaiņas atņemšot domu un ideju brīvību un grozījumi ir uzskatāmi par vienas politiskās partijas virzītu "brāķi".

Parlamentārietis Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka debatēs Kursīte-Pakule par šo likumprojektu ir paudusi dvēseles kliedzienu, ko viņš ir dzirdējis jau no daudziem cilvēkiem. Veicot padziļinātu analīzi, tajā skaitā par Igaunijas un Lietuvas augstskolu darbības pamatprincipiem, Zaļo un zemnieku savienība ir secinājusi, ka likumprojektam ir viens mērķis - augstskolu autonomijas ierobežošana, pastāstīja politiķis.

Šāda mērķa īstenošana būs reāls apdraudējums demokrātiskai, sabiedriskai pārvaldei Latvijā, uzsvēra Vucāns. Viņš arī vaicāja, kas būs tie "viedie sabiedrības pārstāvji", kuri augstskolu padomēs lems par augstskolu pārvaldību. Politiķis arī secināja, ka piedāvātās izmaiņas ir tiesiski neizbalansētas.

Deputāte Marija Golubeva (AP) pauda, ka Latvijas augstākās izglītības jomai ir jāvirzās uz starptautisko izcilību. Likumprojektā paredzētās augstskolu padomes nevar būt politiskas, norādīja politiķe. Deputāte arī skaidroja, ka likumprojektam vēl būs nepieciešami diez gan būtiski uzlabojumi, lai ar reformu panāktu augstskolas lielāku konkurētspēju.

IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda pārliecību, ka izmaiņas padarīs caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanu un finanšu izlietojumu, kā arī padarīs skaidrākus sasniedzamos mērķus. Tāpat ar šo reformu tiks "atslēgta noslēgtā augstskolas pārvaldība", piesaistot arī Latvijas valstspiederīgos, kas ir pasaules slaveni speciālisti, kuri akadēmisko grādu ir ieguvuši citās valstīs, bet, kuri nav ielaisti Latvijas augstskolu vidē.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda, ka izcilības sasniegšana augstākajā izglītībā prasa finanšu ieguldījumus. Par to liecina Tartu universitāte, kurā par studenta apmācību izmaksas ir 10 000 eiro jeb divreiz lielākas, nekā Latvijas Universitātē, pauda politiķis. Ja IZM uzskata, ka augstskolām ir slikta vadība, tad ministrijai ir jāizskaidro, ko vadības pārstāvji dara nepareizi, norādīja Dombrovskis.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) uzsvēra, ka salīdzinājumā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) neviens cits ministrs nav tik tālu ticis, ka būtu atnesis uz Saeimu likumprojektu par reformām augstākajā izglītībā. Politiķe uzsvēra, ka par grozījumiem būs iespējams diskutēt Saeimas komisijā.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) kritizēja likumprojekta kvalitāti norādot, ka balsošana par šo likumu parādīs parlamentāriešu vērtības. Viņa norādīja, ka atsevišķi koalīcijas deputāti piedāvā atbildīgajai komisijai uzlabot likumprojektu, izveidojot "no sūda konfekti". Politiķe akcentēja, ka balsojums pret likumprojektu būtu valsts interesēs un aicināja šo "sūdu" nosūtīt atpakaļ uz ministriju, kur tas tiktu pārveidots par vismaz puskonfekti. Vēlāk parlamentāriete atzina, ka šāds asāks vārds, ko deputāte lietoja, ir strīdīgs, jo varētu piederēt sarunvalodai. Tomēr politiķe pauda, ka uzskata likumprojektu par mēslu, kas komisijai tagad jāpārtaisa par konfekti.

Grozījumus sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un atbalstījusi valdība. IZM norāda, ka augstskolu darbība līdz šim ir bijusi ārējos normatīvajos aktos detalizēti reglamentēta, tāpēc, lai mazinātu ārējā un iekšējā regulējuma slogu, ir nepieciešams ieviest un nostiprināt profesionālu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Augstskolas padomei būs jānodrošina uz labas pārvaldības principiem balstīta augstskolu iekšējā pārvaldības sistēma un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšana.

IZM aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pasaules praksei augstskolu pārvaldībā tiek nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana un, lai to īstenotu, iekšējā pārvaldībā tiek izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums - risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.

Izmaiņas arī paredz noteikt augstskolu tipus - universitāte, lietišķo zinātņu augstskola un mākslas un kultūras augstskola, kā arī noteikt atbilstības kritērijus universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas statusa iegūšanai.

Grozījumi paredz, ka visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.

IZM rosina, ka Ministru kabinets varētu noteikt valsts dibinātās augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā ieceļ amatā un atceļ no amata valsts dibinātās augstskolas rektoru.

Tāpat ministrija plāno rosināt, ka rektoru no amata varēs atcelt pēc augstskolas satversmes sapulces, augstskolas senāta, IZM vai attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma MK noteiktajā kārtībā, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.

Vienlaikus IZM vēlas noteikt, ka valsts dibinātas augstskolas rektoru atcelt var arī pēc augstskolas padomes pamatoti argumentēta ierosinājuma, kuru izskata MK noteiktajā kārtībā. Likumprojekts arī nosaka, ka augstskolas padomes locekļus amatā ieceļ un no tā atceļ attiecīgās nozares ministrija.

IZM arī grib noteikt, ka augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni un rektora amata pretendentus valsts dibinātās augstskolās augstskolas padome varēs atlasīt atklātā starptautiskā konkursā.

Tāpat sagatavotie grozījumi likumā paredzēs, ka, ja izglītības un zinātnes ministrs konstatēs augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš varēs apturēt satversmes, bet ne augstskolas darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.

Tāpat tiek paredzēts, ka augstskolu no Augstskolu reģistra varēs izslēgt, ja tā nenodrošinās atbilstību likumā universitātei, lietišķo zinātņu augstskolai vai mākslas un kultūras augstskolai noteiktajiem kritērijiem.

Likumprojektu iepriekš konceptuāli atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Ašeradens solīja plašas diskusijas par priekšlikumiem, gatavojot to otrajam lasījumam.

Ašredens norādījis, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājot likumprojektu, ir vairāk koncentrējusies uz instrumentiem tā ieviešanai, bet mērķi ir palikuši bez ievērības, kas likumprojektam rada "palielas problēmas".

Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā biroja pārstāve bija aicinājusi likumprojektu nevirzīt izskatīšanai Saeimā, jo tas esot "daudz jautājumus izraisošs un juceklīgs likumprojekts".

Likumprojektā nepilnības saskatāmas tipoloģijā, augstskolu iekšējās pārvaldības normās, normās par padomi, rektoru, akadēmisko šķīrējtiesu un augstskolu autonomiju.