Centrālās statistikas pārvaldes un Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie absolventu nodarbinātības dati pierāda, ka Latvijas augstskolu absolventu nodarbinātība ir augsta, kā arī demonstrē augstākās izglītības nozīmi - gan indivīdam, gan visai sabiedrībai kopumā. CSP un IZM apkopotā informācija būs vērtīgs informācijas avots augstskolām, pilnveidojot studiju kvalitāti.
IZM apkopotā informācija uzrāda patiesi augstu absolventu nodarbinātības līmeni - vairākās augstākās izglītības iestādēs tas pārsniedz 90%. Daudzu studiju programmu absolventu nodarbinātība ir 100%. Tikai 2,9% no 2017.gada absolventiem 2018.gadā bija reģistrējušies kā bezdarbnieki.
Kā liecina IZM sniegtā informācija, 2017.gada absolventu vidējie ienākumi tikai gadu pēc absolvēšanas ir augstāki nekā vidēji valstī. Apkopotā informācija apliecina likumsakarību - paaugstinot iegūtās izglītības līmeni, caurmērā pieaug arī absolventu ienākumi. Pieaugot ienākumiem, absolventi vairāk samaksā nodokļu maksājumos, tādēļ augstākā izglītība ir ieguvums ne tikai indivīdam, bet visai sabiedrībai.
Jāatgādina, ka Latvija ir Eiropas augstākās izglītības telpas daļa, un Eiropas Padome ir identificējusi vairākus augstākās izglītības mērķus. Bez ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanas augstākā izglītība palīdz attīstīt studējošo personību un sagatavo studējošos kā aktīvus pilsoņus demokrātiskā sabiedrībā. Bez tam, augstskolas rūpējas arī par plašas zināšanu bāzes attīstīšanu un uzturēšanu - attīstot mācīšanu un mācīšanos, kā arī pētniecību.
Absolventu reģistra dati uzrāda arī Latvijas augstākās izglītības sistēmiskos trūkumus, piemēram, mums ir zems to absolventu īpatsvars, kas absolvē doktora līmeņa studijas, saskaņā ar IZM datiem - 1% Latvijā pret vidēji 4% Eiropā. Doktora grāda iegūšanas process ir jāpilnveido - Rektoru padome ir atbalstījusi IZM izstrādāto ziņojumu "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā", kas drīzumā tiks skatīts valdībā. Jāpalielina arī atbalsts doktorantiem - valsts noteiktā stipendija (113,83 euro) nemotivē jaunatni pievērsties pētniecībai. Ja vēlamies konkurēt ar citām valstīm, nav citu risinājumu, kā investēt pētniecībā un talantīgos jauniešos.
Absolventu nodarbinātība ir svarīgs mērķis, tomēr, analizējot datus, jāpatur prātā, ka absolventu reģistrs nav vienīgais informācijas avots par augstskolu sniegumu. Jāņem vērā, ka daļa absolventu IZM un CSP datu apkopojumā identificēti kā ekonomiski neaktīvi vai tādi, par kuriem nav informācijas. Absolventu reģistrs neuzrāda arī emigrējušos, kā arī Latvijas augstskolu absolventus no ārvalstīm.
