Pietiek tikai ar piederību kādam politiskam spēkam, lai automātiski kļūtu par sabiedrisko mediju ekspertu – tā izriet no trešdien notikušās Pilsoniskās savienības (PS) iniciētās konferences, kuras mērķis bija runāt par mediju nākotni.
Nav precīza darba uzdevuma un mērķa, dažādas intereses, par daudz ekspertu – ir tie argumenti, ko sabiedrisko mediju vadītāji izmanto, lai raksturotu Saeimas veidoto sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupu.
Lai sabiedriskie mediji nākamgad varētu turpināt raidīt tādā pašā apjomā kā šogad, papildus jau piešķirtajiem līdzekļiem nepieciešami 3 770 206 lati. Pirms nedēļas notikušajā valdības slēgtajā sēdē budžeta veidošanas kontekstā skatīts jautājums par līdzekļu piešķiršanu sabiedrisko mediju darbības nodrošināšanai.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nosūtījusi uzaicinājumu visiem mediju ekspertiem, kuri septembrī piedalījās premjera Valda Dombrovska (JL) rīkotajā apspriedē par sabiedrisko mediju apvienošanu.
Brutālais sabiedrisko mediju pārņemšanas plāns, kuru kā ar cirvi pēdējo nedēļu laikā mēģināja veikt bijušais laikraksta Diena direktors Arvils Ašeradens un aiz viņa stāvošie politekonomiskie spēki, izgāzies. Taču nav ne mazāko šaubu, ka šādi mēģinājumi atkārtosies vēl un vēl, kamēr šis mērķis – pilnībā pārņemt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem – netiks sasniegts.
"Apvienot divus nabagus nav loģiski. Īstermiņā nekādi ieguvumi no sabiedrisko mediju apvienošanas nebūs, tie būs tikai ilgtermiņā. Tāpēc nepieciešams būvēt no nulles pilnīgi jaunu mediju, kurā būtu radio, televīzija un internets," uzskata Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.
Bijušais a/s Diena prezidents Arvils Ašeradens Neatkarīgajai norāda, ka nepretendēs uz abu sabiedrisko mediju Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja krēslu. "Es nekādā veidā nepretendēju uz šo mediju vadību. Tas, ko es varu un labprāt izdarītu kā projektu vadītājs, – apvienot sabiedriskos medijus," uzsver A. Ašeradens.
Ja premjerministri nerīkojas, rīkojas viņu preses sekretāres. Neviena valdība un neviena Saeima atjaunotajā Latvijā līdz šim nav vēlējusies ne radīt, ne uzturēt sabiedriskos medijus, kuru ietekme sabiedrības un nācijas pilsoniskās apziņas, valsts uztveres, tikumiskās stājas veidošanā vietējā telpā būtu ārpus konkurences starp pašmāju komercmedijiem un citvalstu sabiedriskajiem ruporiem.