LTV un LR vadību neiesaista mediju apvienošanas sarunās

© Raitis Plauks, f64

Nav precīza darba uzdevuma un mērķa, dažādas intereses, par daudz ekspertu – ir tie argumenti, ko sabiedrisko mediju vadītāji izmanto, lai raksturotu Saeimas veidoto sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupu.

Pretēji iepriekš solītajam tajā nav iekļauts neviens pārstāvis ne no Latvijas Televīzijas (LTV), ne Latvijas Radio (LR). Šodien tā paredzējusi sanākt uz pirmo sēdi.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šim mērķim nolēmusi veidot speciālu darba grupu ar nosaukumu Par sabiedrisko mediju attīstības jautājumiem. Tajā iekļauti visi tie interesenti, kuri iepriekš devās uz diskusiju pie premjera, taču joprojām nav skaidrs, kādas būs tās funkcijas un uzdevumi. Projekta variantā par konkrētiem uzdevumiem teiktas vispārīgas frāzes – izstrādāt vīziju par sabiedrisko mediju attīstību, sabiedrības līdzdalības veicināšanas principi, vienota elektronisko mediju struktūra, LR un LTV apvienošanas ekonomiskais un finansiālais modelis, nacionālā pasūtījuma koncepcija, pakalpojumu pieejamība un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadības modelis un uzdevumi.

"Šī grupa ir pazīstama jau vismaz četrus gadus, un nav pārliecības, ka tā pāris mēnešu laikā spēs atrisināt tik daudz uzdevumu, ja šo gadu laikā nespēja izstrādāt likumdošanu par sabiedrisko mediju finansēšanu," ir pārliecināts LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš ir skeptiski noskaņots par šīs darba grupas efektivitāti. "Jau tagad tajā ir apmēram 20 cilvēki, katrs no viņiem ir ieinteresēts pārstāvēt savas intereses. Tur ir komercraidstaciju pārstāvji, konfrontējošas puses," skaidro LTV vadītājs.

Arī LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts šajā darba grupā nav iekļauts, lai gan viņu aicināja. "Pats negribēju tur būt. Man bija saruna ar [Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Ingrīdu] Circenes kundzi. Taču lieta ir tāda, ka līdzīga darba grupa jau ir NRTP, tāpēc neuzskatu par vajadzīgu darboties divās darba grupās. Abām darba kārtībā ir vienādi jautājumi. Tā ir tikai lieka resursu izšķiešana," uzskata Dz. Kolāts.

Savukārt I. Circene skaidro, ka abu sabiedrisko mediju vadītāju tiešais darba pienākums ir strādāt ar NRTP un piedalīties finanšu analīzes un efektivitātes uzlabošanā, taču, ja radīsies nepieciešamība, uz sēdēm kā ekspertus pieaicinās arī LTV un LR vadītājus.

Tādēļ Saeimas darba grupā esot nolemts virzīt tikai vienu pārstāvi no NRTP – priekšsēdētāja vietnieci Daci Bucenieci.

Saeimā veidotajā sabiedrisko mediju apvienotāju darba grupā iekļauti pārstāvji no Saeimas frakcijām – Uldis Ivars Grava (JL), Anta Rugāte (TP), Jānis Strazdiņš (ZZS), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), kā arī frakcijas Saskaņas centrs konsultants mediju jautājumos Vadims Baraņņiks.

Tāpat tajā būs Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Lielpēters, Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Lūkina, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs tehniskā direktora vietnieks Uldis Lavrinovičs, Tieslietu ministrijas pārstāve Baiba Lielkalne, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, kā arī virkne mediju ekspertu – Arvils Ašeradens, Inta Brikše, Aija Cālīte-Dulevska, Jānis Domburs, Ģirts Ozols, Dmitrijs Petrenko un Anda Rožukalne.

Latvijā

Neraugoties uz to, ka Ķīnas tirzniecības gigants – “Temu” ir iemantojis sliktu slavu, pilnīgi pretējās domās ir praktiskā mājsaimniece Iveta, kura bieži iepērkas lēto cenu interneta veikalā, taču pēdējā laikā nācies vilties! Turklāt, pretenzijas, nevis pret pašu preci, bet tās piegādātāju, ziņo "Bez Tabu".

Svarīgākais