"Apvienot divus nabagus nav loģiski. Īstermiņā nekādi ieguvumi no sabiedrisko mediju apvienošanas nebūs, tie būs tikai ilgtermiņā. Tāpēc nepieciešams būvēt no nulles pilnīgi jaunu mediju, kurā būtu radio, televīzija un internets," uzskata Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.
Valdības vadītāja sasauktā darba grupas sanāksme par Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) nākotni trešdien beidzās bez rezultātiem. Tā vietā, lai darbu varētu sākt premjera preses sekretāres iniciētā bijušā a/s Diena prezidenta Arvila Ašeradena sabiedrisko mediju darba grupa, premjers šo jautājumu nolēma uzticēt Saeimai.
Tas nozīmē, ka faktiski A. Ašeradena iecere uzņemties šefību par sabiedrisko mediju apvienošanu ir cietusi sakāvi un pie šā jautājuma risināšanas ķersies par LTV un LR atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
"Svarīgi ir tas, ka šai problēmai ir pievērsta uzmanība. Diezgan skaidri pateikts finansējuma apjoms, kas ir šokējošs. Kā izveidosies Saeimā šī darba grupa, skatīsimies, vai tiks pieaicināti eksperti, tam nav nozīmes, ļoti svarīgi, ka to dara maksimāli publiski. Ja kaut kādā veidā ir izdevies pavirzīt šo jautājumu, esmu par to priecīgs. Jebkurā gadījumā tas ir ieguvis politisku virzību uz priekšu," Neatkarīgajai stāsta A. Ašeradens.
Neapmierinātību ar premjera biroja un bijušā a/s Diena prezidenta iniciatīvu pauda abu mediju vadītāji un NRTP pārstāvji. Salīdzinājumam ar vidējo valsts dotācijas apmēru Eiropā NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins norādīja, ka Latvijā sabiedriskie mediji vidēji saņem astoņus eiro (nepilnus sešus latus) no mājsaimniecības. Tajā pašā laikā Eiropā šī summa ir vidēji no 120 līdz 140 eiro gadā.
"Man nav pretenziju pret sabiedrisku grupu veidošanu, tās ir normālas lietas, bet lēmumus var pieņemt tikai likumā pilnvarota institūcija. Pretējā gadījumā mēs atgriežamies padomju laikos pie valsts televīzijas un radio. Pozitīvais ir tas, ka ļoti daudzi šīs sarunas dalībnieki varbūt pirmo reizi apjēdza, cik sabiedrisko mediju problēma ir sarežģīta, grūta, pretrunīga. Cik daudz pūļu nepieciešams pielikt," rezumē NRTP priekšsēdis.
Savukārt Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka, ņemot vērā šābrīža valsts budžeta situāciju, NRTP būtu nepieciešams pārskatīt LR un LTV noteiktā nacionālā pasūtījuma apjomu. Izrādās, Radio un televīzijas likums neuzliek uzdevumu šo pasūtījumu īstenot divās LTV un četrās LR programmās.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene sola jau šodien informēt komisijas locekļus par sabiedrisko mediju apvienošanas darba grupas veidošanu, taču pagaidām viņa nespēj nosaukt ne konkrētus termiņus, ne ekspertus, kādi būs šajā darba grupā.
Jau ziņots, ka vispārējas valsts budžeta izdevumu sadaļas samazināšanas apstākļos sabiedrisko mediju finansējumu 2010. gada budžetā nav iespējams palielināt. Nākamā gada budžeta bāzē plānots par 25 procentiem mazāks līdzekļu apjoms, nekā tas bija šogad. Un tas nozīmē, ka LR un LTV vairs nespēs raidīt tādā apjomā, kā tas ir šogad.
***
VIEDOKĻI
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekle Anta RUGĀTE (TP):
– Sabiedrisko mediju pastāvēšana nebūs atkarīga no to apvienošanas. Un apvienošana diez vai atnesīs to glābšanas riņķi, ar kuru varēs pilnībā nodrošināt raidītāju, uzraudzības neatkarību. Šobrīd ir likums, kurš darbojas un nosaka raidorganizāciju uzraudzīšanu, un neviens to nav apstrīdējis. Tā ir Saeimas kompetence lemt par šiem jautājumiem pēc būtības tālāk un meklēt kopā ar ekspertiem risinājumus.
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Ābrams KLECKINS:
– Lēmumus par sabiedrisko mediju nākotni var pieņemt tikai NRTP. Es biju pret to, kas bija šeit valdībā. No padomes mēs virzīsim pārstāvjus. Vēl neesam sprieduši konkrēti par personālijām, taču obligāti virzīsim arī no malas. Iespējams, arī no šiem ekspertiem. Jebkurš profesionālis var iesaistīties. Tas ir process, kuru vajag sākt pēc iespējas ātrāk, jo tas ir ilgstošs.