Šobrīd esošā ārkārtas situācija liek pielāgoties jauniem apstākļiem un droša iepirkšanās ir viena no tiem. Uz veikaliem dodamies pēc iespējas retāk, taču pilnībā iztikt bez to apmeklējuma nav iespējams.
Tas, ka valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) uzticamās gvardes briljantcietajās rindās ieviesies kariess, nav nekas neparasts: acīmredzot kāda krūtīs ierunājās sirdsapziņa, un šis „kāds” sagribēja izstāstīt, ka piektdienas tamborētāju pulciņa lēmums par kārtējā valstiskā nokdauna ieviešanu nebija nemaz tik vienbalsīgs, kā to publiski mēģināja iztēloties premjers. Pa kariesa izgrauzto caurumu pasaulē izplūda ne visai patīkama patiesība...
Turpinoties Covid-19 izraisītajām problēmām, valdību veidojošās koalīcijas kuģī bez veselības ministres Ilzes Viņķeles veikuma neapmierinošā vērtējuma no premjerministra Krišjāņa Kariņa puses parādījusies vēl viena plaisa. KPV LV un tās stūrētā Ekonomikas ministrija ceļ iebildumus par it kā valdības vienprātībā pieņemto lēmumu ierobežot sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību.
Stacionārie un ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežoti, šodien pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ārkārtējās situācijas laikā, proti, no 9.novembra līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā "Līdzkeļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamie 49 miljoni eiro, piektdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Ārkārtējās situācijas laikā vecāko klašu skolēni un studenti, kuru studiju programmu apguve nav saistīta ar praktisku darbību, turpinās mācības attālināti, šodien ārkārtas sēdē lēma valdība.
No pirmdienas, 9.novembra, būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot sapulces, gājienus un piketus, kuros varēs piedalīties ne vairāk kā 50 cilvēki, nosaka valdības šodien pieņemtais lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Ārkārtējās situācijas laikā no 9.novembra līdz 6.decembrim darba devējam būs jānodrošina darbiniekiem attālinātā darba iespējas, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Izsludinot valdībai ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, paredzēts ierobežot arī sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un nepieciešamos piesardzības pasākumus.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra.
Koalīciju veidojošo partiju pārstāvji patlaban neapsver iespēju izsludināt ārkārtējo situāciju, bet pieļauj iespēju ar laiku mīkstināt atsevišķus patlaban spēkā esošos ierobežojumus.
No trešdienas, 1.jūlija, sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz otrdien Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Šogad Latvijas skolas un augstskolas pirmo reizi vēsturē strauji un izlēmīgi pārgāja uz attālinātajām mācībām, lai gan tas nebija viegli nevienam, sacīja Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus, studentus, mācībspēkus un vecākus.
Saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā valsts pārvaldes darbs kļuva efektīvāks, otrdien žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas aicina sabiedrību arī turpmāk ievērot divu metru distancēšanos un nedrūzmēties.
Ārkārtējās situācijas izbeigšana pēc 9.jūnija ir Saeimas rokās, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
No 10.jūnija varētu tikt veiktas izmaiņas sabiedriskās ēdināšanas darbības regulējumā, nosakot, ka āra terasēs pie viena galdiņa drīkst atrasties vairāk nekā divi cilvēki, taču joprojām ievērojot divu metru distanci starp galdiem, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Beidzoties ārkārtas situācijai, nepieciešams skaidrs redzējums par to, kāds atbalsts būs pieejams uzņēmējiem, darba ņēmējiem un tiem, kuri darbu zaudējuši, uzskata Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Valdība tā vietā vēlas sev paplašināt pilnvaras un neierobežoti dalīt valsts budžeta līdzekļus, liecina Saeimā izskatīšanai iesniegtie likumprojekti, ar kuriem iecerēts regulēt situāciju un kontrolēt Covid-19 izplatību Latvijā pēc ārkārtējās situācijas beigām 9.jūnijā.