Kariņš neredz iespēju pārtraukt ārkārtējo situāciju; valdība spriedīs par jauniem ierobežojumiem

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Covid-19 izplatības pieaugums neliecina, ka valstī izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pārtraukt, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jautāts, vai valdība plāno pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu, Kariņš akcentēja, ka Covid-19 turpina izplatīties, par ko liecina vairāki epidemioloģiskie faktori, tostarp slimnīcu piepildījums ar jauniem Covid-19 pacientiem, kas liek ārstniecības iestādēm pārstrukturizēt darbu un pārcelt plānotos veselības aprūpes pakalpojumus.

"Patlaban slimnīcas turpina piepildīties un saslimušo skaits pieaug, kas ļauj secināt, ka tuvākajā laikā nebūs tādi apstākļi, kas ļautu ārkārtējo situāciju pārtraukt," atzina premjers.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka Covid-19 ierobežošanai jādomā par jaunu ierobežojumu ieviešanu Latvijā.

Kariņš šodien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem atzina, ka patlaban, vērojot Covid-19 situāciju kopumā, neesot nekāda pamata mieram vai labsajūtai.

"Pēc visiem rādītājiem situācija kļūt arvien sliktāka. Slimnīcās, kas jau ir pārslogotas, pacientu skaits arvien pieaug, kas nozīmē, ka slimnīcām arvien vairāk jāpārkārto savs darbs, atliekot plānveida operācijas. Ar katru nedēļu katrā šķērsgriezumā pieaug saslimušo skaits, kas neliecina ne par ko labu arī ekonomikai. Tāpēc esmu pārliecināts, ka jāskatās, kādus vēl ierobežojumus vajadzētu palielināt, lai mainītu situāciju," pauda premjers.

Viņš uzskata, - ja tas netiks darīts, tad negatīvā Covid-19 situācija pārņems visu valstī, sākot ar slimnīcām.

Rīt, 24.novembrī, paredzēta valdības ārkārtas sēde, kurā diskusijās ar veselības nozares ekspertiem tiks skatīti jautājumi par iespējamajiem papildu ierobežojumiem.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts atzina, ka, viņaprāt, ir "pilnīgi normāli", ja valdība ik nedēļu atgriežas pie ierobežojumu jautājuma, jo mērķis ir apturēt vīrusa izplatīšanos tik ātri, cik tas iespējams.

Politiķis uzsvēra, ka brīdī, kad tiek apsvērti jauni ierobežojumi, kas tostarp skar darbavietas un cilvēku pārvietošanos, valdībai jābūt vienlaikus gatavai piedāvāt atbalsta pasākumus.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) akcentēja, ka rīt, uzklausot ekspertu viedokļus, droši vien valdībā varēs spriest, kāda rīcība varētu būt tālāk nepieciešama - vai vajadzēs ieviest papildu ierobežojumus, vai aglaba't esošo situāciju. "Tas rīt būs jautājums numur viens," piebilda politiķis.

Kā ziņots, Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.decembrim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Rīt, 24.novembrī, valdībā plānots skatīt Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Covid-19 skarto uzņēmumu atbalsta programmām, kuru mērķis ir skaidrāk noteikt to darbību.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem pavēstīja, ka partneri nonākuši pie secinājuma, ka atbalsta programmas uzņēmējiem vēl nav iedarbināmas, jo trūkst saskaņojuma ar Eiropas Savienību (ES).

Tāpēc rīt valdībā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pieteicis jautājumu, ar kuru "būtu jāpiekoriģē" minētās programmās, lai tās viegli un ātri varētu saskaņot un lai cilvēki varētu pieteikties, un "starta šāviens nebūtu neredzams vai pēkšņs".

Saeimas deputāts, partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atzina, ka Covid-19 kontekstā nedrīkst aizmirst arī par ekonomisko veselību.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka uzņēmēji ļoti pamatoti norāda uz to, ka trūkst izsmeļošas informācijas par to, kādus pasākumus valdība plāno ieviest viņu atbalstam, vienojoties, ka šāda informācija ir jāsniedz.

Bordāna ieskatā Vitenberga piedāvājums ir atbalstāms, tādējādi atbalsta pasākumu kontekstā varētu raudzīties ne tikai uz NACE klasifikācijām, bet arī saprast, ka "netieši vai pat tieši" tiek skartas visas nozares. Bordāns uzskata, ka jāraugās uz to, kā uzņēmējus atbalstīt, ja tos skārusi Covid-19 krīze, skatoties uz uzņēmumu apgrozījumu, darbaspēka situāciju, kā arī lūkojoties uz individuāliem gadījumiem.

Kariņš precizēja, ka patlaban atbalsta pasākumos paredzētas subsidētās darba vietas, kur uzņēmums turpina strādāt, bet valsts palīdz ar algām, bet otrs ir, ka uzņēmums praktiski nedarbojas un saņem dīkstāves pabalstu.

"Saprotu, ka ir jautājums, kā to padarīt par vienu pabalstu, sakārtot mijiedarbību, kur beidzas subsidētās darba vietas un sākas dīkstāves pabalsti," teica Kariņš.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!