Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš šodien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka rīt, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.
"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.
Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.
"Tas nebūs vienpersonisks lēmums, bet mans viedoklis ir, ka mums nav vairs laika - ik dienu palielinās stacionēto pacientu skaits. Lai mēs nenonāktu situācijā, kur pandēmija pilnīgi nekontrolēti pārņem visu, mums savlaicīgi jāpieņem šāds lēmums - iet straujākus soļus, lai situāciju pārvaldītu," uzsvēra valdības vadītājs.
Premjers skaidroja, ka, ja valdība virzītos uz ārkārtējo situāciju un stingrākiem drošības pasākumiem, tad būtu jādomā par atbalsta sistēmas izstrādi.
"Ja ejam to soli, tad tam noteikti jāiet ar piedāvājumu par risinājumiem ekonomikas jomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus," teica Kariņš.
Saeima priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Latvijas Televīzijā sacīja, ka saslimstībā ar Covid-19 vērojamas satraucošas tendences, tāpēc, ja valdība izlems izsludinās ārkārtējo situāciju, pēc iespējas ātrāk tiks sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai to apstiprinātu.
"Es to atbalstu un domāju, ka arī pārējie Saeimas politiķi to atbalstīs. Vienlaikus sagaidu, ka kopā ar ārkārtējo situāciju tiks virzīti arī dažādi atbalsta mehānismi iedzīvotāji," sacīja Mūrniece.
Koalīcijas vairākums pagaidām nesteidz piekrist Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), ka Latvijā būtu atkal nepieciešams domāt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 izplatības sekmīgākai ierobežošanai.
Koalīcijas partneriem Kariņa preses konferences laikā paustais ierosinājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu esot nācis teju kā pārsteigums. Atsevišķi politiķi neoficiāli pauda neizpratni, kāpēc valdības vadītājs šo jautājumu iepriekš neesot apspriedis koalīcijā.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) uzsvēra, ka politiskais spēks izvērtēs informāciju, ko sniegs eksperti, solot, ka "labākais risinājums" tiks atbalstīts.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola ieklausīties speciālistos, gan paužot skepsi par valdības vadītāja rosinājumu domāt par ārkārtējo situāciju.
"Ja man jautātu tagad, vai saredzu, ka situācija pārgājusi sarkanajā zonā, tad es tādu situāciju nesaredzu. Iespējams, es dzīvoju kādā noslēgtā lokā un man ir subjektīvs skatiens, tad tieslietu sistēmā šādu situāciju nesaredzu," pauda politiķis, pieļaujot, ka problēma varētu būt sabiedrības neinformētībā par ieviestajiem drošības pasākumiem.
Bordāns stāstīja, ka cilvēki, redzot, ka tieslietu resorā cilvēki nēsā maskas, sākot stresot, taču, saņemot skaidrojumu, kāpēc tas tiek darīts, cilvēki paužot, ka arī tā rīkosies.
"Cilvēki nav pārliecināti par likumiem un regulējumiem, viņi tos neievēro nevis aiz ļaunprātības, bet tāpēc, ka nav parauga," uzskata tieslietu ministrs. Tāpat, viņaprāt, ja valdība izšķirsies izsludināt ārkārtējo situāciju, tad tiks arī apturēta ekonomika.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda, ka pašlaik nevarēs atbildēt par nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju izsludināšanu, jo vispirms ir jāuzklausa eksperti jeb epidemiologi un jāsaprot, kāpēc pasliktinās saslimstības ar Covid-19 rādītāji. Pēc tam var vērtēt, vai līdz šim izmantotie instrumenti slimības ierobežošanai ir, vai nav efektīvi un kurš instruments strādā un kurš nestrādā, norādīja ministrs.
Politiķis pauda, ka varbūt rādītāji pasliktinās, jo sabiedrībā netiek ievērots kāds no noteiktajiem ierobežojumiem. Prasībām ir jābūt viegli uztveramām, jo sarežģītības dēļ uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem esot neskaidrība, kas ir jāievēro.
"Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja, ka šodien koalīcijas sadarbības sanāksmē netika pārrunāts jautājums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Politiķis pauda pārliecību, ka premjera rīcībā ir papildu informācija, uz kura pamata viņš pauž šādu ierosinājumu.
Pūce norādīja uz epidemiologu publiski pausto un ka arī otrdien valdības sēdē šajā jautājumā būs iespējams uzklausīt ekspertu vērtējumu. Vairāku ierobežojumu noteikšana nav tiesiski iespējama bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet vienmēr jautājums ekspertiem, vai tieši attiecīgie ierobežojumi ir nepieciešami, pauda ministrs.
Kariņš, atbildot uz jautājumu, kādas būs viņa rīcības, ja valdības vairākums viņa ierosinājumu tomēr neatbalstīs, uzsvēra, ka valdība tās pilnā sastāvā vēl nav uzklausījusi ekspertu skatījumu un nav apspriedusi šo jautājumu. Viņš arī norādīja, ka "nekad politiski neesam koalīcijā sprieduši, kādi mēri jāpieņem".
"Tas vienmēr ir lēmums valdības ietvaros, uzklausot ekspertu viedokļos. Mana atbildība ir izdarīt visu, lai sargātu un glābtu cilvēku veselību un dzīvību," uzsvēra valdības vadītājs.
Kariņš skaidroja, ka, ja valdība izlemtu virzīties uz ārkārtējo situāciju, tas nozīmētu nonākt stratēģijā paredzētajā "sarkanajā zonā", no kā izrietētu arī iespējamie papildu ierobežojumi.
Viņš uzsvēra, ka valdībai patlaban nepietiek pilnvaru situācijā, ja tā vēlētos vēl vairāk ierobežot aktivitātes. "Lēmums par ārkārtējo situāciju būtu balstīts apsvērumā, ko esošais likums mums ļauj vai neļauj darīt. Ja ieietu ceturtajā jeb sarkanajā riska zonā, tad esošā likuma ietvarā nepietiktu," skaidroja Kariņš.
Valdības vadītājs gan pieļāva, ka, iespējams, atsevišķās niansēs ierobežojumi varētu atšķirties no tiem, kas ietverti stratēģijas "sarkanajā zonā", tomēr par to būšot diskusijas.
"Ja redzam, ka nāk klāt stacionēto pacientu skaits un redzam, ka veselības aprūpes kapacitātei ir ārējā robeža, ja esošajiem drošības pasākumiem un ierobežojumiem nepietiek, lai samazinātu saslimušo skaitu, tad, manuprāt, jāiet straujāku soli uz priekšu, lai nenonāktu situācijā, ka veselības aprūpes sistēma netiek galā vairs," teica premjers.
Viņš akcentēja, ka Latvijā nav tik daudz mediķu, lai valdība un valsts varētu atļauties pieļaut tik lielu saslimušo skaitu, kāds piedzīvots Rietumeiropā, kur valstīs ir labāk finansēta veselības aprūpes sistēma.
"Mēs redzam, ka kapacitāte, kas pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabota, tiek ļoti nopietnā veidā izaicināta. Mums jādomā par to, kā arī par iedzīvotāju veselību un labklājību. Pavasarī kā valdība ļoti ātri noreaģējām, tad tagad, šajā uzliesmojuma posmā, redzam, ka daudzas Eiropas valstis ir vilcinājušās iet uz stingrākiem drošības pasākumiem, domājot, ka, iespējams, slimība pazudīs. Redzam, ka tas nenotiek. Arī mūsu valstī. Tāpēc mums būtu apsteidzoši jāiet uz priekšu, vienlaikus domājot par ekonomiku," sacīja Kariņš.
Atbalsta mehānismi Covid-19 radītās krīzes skartajiem iedzīvotājiem varētu būt līdzīgi tam, kādi pavasara beigu posmā bija dīkstāves pabalsti, pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš, uzverot, ka ir pienācis laiks domāt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, sacīja, ka šāds lēmums ietu kopā ar atbalsta mehānismiem krīzes skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Premjers pauda, ka, domājot par atbalsta mehānismiem, par atskaiti tiks ņemts pavasara beigu posms, kad "bija diezgan labi izstrādāti dažādi mehānismi".
"Varētu gan būt nianses un viena otra būtiskāka atšķirība atkarībā no tā, kādi drošības pasākumi tiks ieviesti. Pieredzi pamatā ņemsim no pavasara beigām - labāko no tā. Ja pavasarī nebija nekādu priekšrakstu un pieredzes, tad tagad mums ir pieredze, ko likt lietā," teica valdības vadītājs.