Tīrot nost gruvekļus Vecrīgā celtniecības darbu laikā, arheologiem patrāpījies vēl nebijis guvums – XIII gadsimta tualetes bedre. Gandrīz droši, ka tā bijusi Rīgas dibinātāja Alberta mazmājiņa.
Finansējuma trūkuma dēļ arheoloģisko pētījumu laikā iegūtais materiāls netiek pienācīgi apstrādāts, tādā veidā bojājoties un zaudējot savu vēsturisko vērtību un iespēju tālākai pētīšanai.
Nākamgad tiks turpināta ekspedīcija pa Lielupes un Driksas upes salām, jo Jelgavas salas slēpj vēl daudz noslēpumu, uzskata pedagogs, vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns.
Atbilstoši jaunajiem grozījumiem likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību visas atrastās senlietas, kas datējamas ar 17. gadsimtu un senāku laiku, tagad pieder valstij. Tomēr Usmas pagasta iedzīvotājs Arvīds Betmanis Ventspils muzejam nolēmis atdot arī jaunāku laiku senlietas.
Lai ierobežotu mantraču rakšanu senvietās un kriminalizētu senlietu pārdošanu uz ārzemēm, Saeimā pieņemti grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību.
Pagājušonedēļ Rundāles novadā, Mežotnes pilskalnā, pabeigts atjaunot vēsturisko valni, aizberot agrāko arheoloģisko izrakumu vietu, kam piektdien, 7.septembrī, būs veltīti vairāki pasākumi Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā. Latvijā šāda veida darbi pie arheoloģiskā pārrakuma aizbēršanas tiek veikti pirmo reizi.
0. decembrī pulksten 16.00 Cēsu Izstāžu namā notiks arheoloģei Zigrīdai Apalai veltītās grāmatas „Regina in castro Wenda” („Cēsu pils valdniece”) atvēršanas svētki Cēsīs.
Vēstures interesentu sabiedrību satracinājusi ziņa par interneta lieltirgotavā ebay.com iegādājamajām senlietām, kas nāk no Latvijas. Secinājums – melno arheoloģiju nav iespējams aizliegt, tāpēc tai nepieciešams ierādīt legālu vietu senvēstures izpētē.
Astoņdesmit gadu vecumā pēc īsas slimības pirmdienas rītā miris zemūdens arheoloģijas aizsācējs Latvijā, Āraišu ezerpils atklājējs un atjaunotājs vēstures doktors Jānis Apals, otrdien vēsta "Latvijas Avīze".