Arheologi uziet retu gleznojumu, kurā attēlota "sieviešu mežonīgā, nepieradināmā puse"

Arheologi Pompejā ir atklājuši milzīgu, ārkārtīgi retu sienas gleznojumu, kurā attēlots sens noslēpumains kults, kura centrā ir sieviete, kas tiek iesvētīta nakts aizsegā, vēsta “Live Science”.

Sienas gleznojums, kas ir gandrīz dabiskā izmērā, stiepjas trīs sienu garumā gar lielu banketu zāli, bet ceturtā siena paveras uz dārzu. Uz spilgti sarkana fona redzamas daudzas menādes (vīna dieva Dionīsa sekotājas), kuras attēlotas kā mednieces, kas nes rokās zobenus un uz pleciem nokautas kazas. Freskā attēloti arī jauni satīri (daļēji kazas un daļēji cilvēki), kas spēlē flautu un veic vīna upurēšanu.

Freskas centrā ir vecs satīrs ar jaunu sievieti, kura drīz tiks iesvētīta Dionīsa noslēpumu kultā. Seno kultu, kas datēts vismaz ar klasiskajiem grieķiem piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, sauc par "noslēpumu", jo iesvētība un prakse tika turēta noslēpumā no nepiederošām personām.

Freska ir devusi ekspertiem jaunu pavedienu par to, kas notika rituālos: romiešu iesvētītie, iespējams, medīja tāpat kā grieķi pirms viņiem. Sienas gleznojumi liecina, ka šie noslēpumainie rituāli atkārtoja seno saikni starp Dionīsu un savvaļas dzīvniekiem.

Lai gan daudzi Dionīsa noslēpumu aspekti slepenības dēļ ir pazaudēti, vēsturiskie stāsti liecina, ka tie bija saistīti ar smagu vīna un citu apreibinošu vielu, piemēram, opija, lietošanu, lai kulta sekotājos izraisītu transam līdzīgus stāvokļus. Dionīss bija pazīstams arī kā atdzimis dievs un kļuva saistīts ar augšāmcelšanos, kas, iespējams, tika apsolīts tiem, kas tiek iesvētīti.

Vienīgais otrs lielas freskas paraugs, kurā attēloti Dionīsa rituāli, tika atklāts 1909. gadā mājā Pompejas priekšpilsētā, kas pazīstama kā “Noslēpumu villa”. Šajos sienas gleznojumos arī ir attēloti satīri, menādes un sieviete, kas tiek iesvētīta kultā, gatavojoties laulībām, taču tiem trūkst medību tēlu.

Abi Dionīsa tematikas fresku piemēri tomēr atklāj "sieviešu mežonīgo, nepieradināmo pusi", teikts Pompejas arheoloģiskā parka direktora Gabriela Cuhtrīgela paziņojumā. Šī ir tāda sieviete, kas "atbrīvojas no vīriešu kārtas, brīvi dejo, dodas medībās un ēd jēlu gaļu kalnos un mežā", viņš teica.