Senās Romas iedzīvotājus mocījis augsts svina piesārņojums, kas sekmējis impērijas sabrukumu
Rūpnieciskais piesārņojums ir negatīvi ietekmējis cilvēku veselību kopš Senās Romas impērijas, atklāts pētījumos, kuros iesaistīta Oksfordas universitāte. Kā vēsta, “Oxford Mail”, zinātnieki ir pierādījusi, ka svina piesārņojums, iespējams, izraisīja plašu IQ samazināšanos visā Eiropā pirms 2000 gadiem.
Pētnieki izmantoja no Arktikas dzīlēm izurbtas ledus kodola serdes, lai rekonstruētu vēsturisko atmosfēras svina piesārņojumu romiešu laikos un saistītu tā ietekmi uz kognitīvo spējo pasliktināšanos.
Svina iedarbība izraisa plašu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.
Pieaugušajiem augsts svina iedarbības līmenis ir saistīts ar veselības problēmām, tostarp neauglību, anēmiju, atmiņas zudumu, sirds slimībām, vēzi un samazinātu imūnreakciju, savukārt bērniem pat zems iedarbības līmenis ir saistīts ar samazinātu inteliģences koeficientu (IQ), koncentrēšanās problēmām, un sliktām sekmēm skolā.
Zinātnieki pārbaudīja trīs ledus kodola serdes, lai noteiktu svina piesārņojuma līmeni Arktikā laikā no 500. gada pirms mūsu ēras līdz 600. gadam. Laikmets aptvēra Romas Republikas izaugsmi līdz Romas impērijas krišanai un pētījums koncentrējās uz impērijas plašāko valdīšanas posmu.
Zinātnieku aprēķini liecina, ka 200 gadu laikā atmosfērā tika izmesti vairāk nekā 500 kilotonu svina.
Svina izotopi ļāva pētniekiem identificēt tā ieguves un metālkausēšanas darbības visā Eiropā kā iespējamo piesārņojuma avotu šajā periodā. Ar atmosfēras kustības datormodelēšanas palīdzību vēlāk tika izveidotas atmosfēras svina piesārņojuma līmeņu kartes visā Eiropā.
Pētnieki atklāja iespējamu IQ līmeņa samazināšanos par vismaz diviem līdz trim punktiem Eiropas iedzīvotāju vidū.
Pētījuma līdzautors, Oksfordas universitātes Romas impērijas arheoloģijas profesors Endrjū Vilsons sacīja: "Iegūtie rezultāti mainīja mūsu izpratni par laikmetu, atrodot precīzas saiknes starp svina piesārņojumu un vēsturiskiem notikumiem, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos."