Kā sabiedrība mēs parasti izturamies sapratīgi pret garīgo veselību, kā arī esam iemācījušies pievērst uzmanību un novērtēt savu labklājību, ja kaut kas nav īsti pareizi. Taču garīga pļāpāšana un stress var pārņemt pat visdziļākos un apzinīgākos cilvēkus.
“Vai esat kādreiz apstājies, lai padomātu par to, cik daudz lēmumu par pārtiku un ēšanu mēs pieņemam katru dienu? Katru dienu tiekam pārpludināti ar ārējiem ēšanas signāliem vai vides izraisītājiem, kas var ietekmēt to, ko ēdam un cik daudz ēdam,” raksta extension.usu.edu.
Vai jūsu prāts ir pilns ar domām vai apzināti to ignorējat? Un kā noteikt atšķirību? Prāts ir lielisks rīks problēmu risināšanai, taču tas nav piemērots, lai visu laiku būtu ar to, kas ir un notiek pašlaik. Lielāko daļu laika prāts klīst pagātnē vai nākotnē, nevis tagadnē.
“Uzmanīga ēšana koncentrējas uz labsajūtu un to, kā mēs ēdam, nevis uz to, ko mēs ēdam. Tas ietver uzmanības pievēršanu un pilnīgu apzināšanos, ko mēs domājam un jūtam, kad ēdam,” atklāj extension.usu.edu.
“Vai esi ievērojis, kā dažādu emocionālo situāciju gadījumā mainās tava elpa? Kad tā kļūst ātrāka? Kad aizturi elpu? Un kas ļauj tavai elpai rāmi plūst – kā viļņiem jūrā. Pavēro sevi,” mudina sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace.
“Ķermeņa sadzirdēšana ir prasme, nevis teorētiskas zināšanas, ko izlasīt žurnālā vai noklausīties lekcijā,” atklāj sertificēta fizioterapeite Madara Sirmace, kas specializējas psihiskajā veselībā.