Farmaceits visbiežāk ir pirmais, pie kā vēršas iedzīvotāji, ja jūtas saslimuši, savukārt ģimenes locekļu un internetā atrastie ārstēšanās padomi tiek izmantoti biežāk nekā ģimenes ārsta konsultācijas, liecina Aptieku īpašnieku asociācijas un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.
Vairums Latvijas iedzīvotāju šogad izklaides pasākumiem nevar atļauties tērēt vairāk līdzekļu nekā pirms gada, liecina pētījumu kompānijas SKDS aptauja par iedzīvotāju iespējām izklaidēties ar esošajiem finansiālajiem līdzekļiem.
Teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 29% no aptaujātajiem šogad ir apmeklējuši vai plāno apmeklēt kādu mūzikas festivālu, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" veiktās aptaujas rezultāti.
Vairāk nekā trešdaļa (36%) invazīvās skaistumkopšanas - permanentā grima, kosmētisko injekciju, manikīra un pedikīra, pīrsinga, tetovēšanas - pakalpojumu izmantotāju tos iegādājušies no pakalpojumu sniedzējiem "mājas apstākļos", tādējādi radot ievērojami lielākus riskus savai veselībai, kampaņas "Uzticies pārbaudot!" laikā veiktajā aptaujā secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Šī gada sākumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzsāka aktīvu darbu pie Rīgas jaunās attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes. Rīgas attīstības programma ir pilsētas pašvaldības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai.
Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.
Noslēgusies ikgadējā aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības paveiktajiem darbiem un pilsētā notiekošajiem procesiem. Šāda aptauja tiek veikta kopš 2007.gada, līdz ar to ir iespēja gan saturiski analizēt iedzīvotāju viedokli, gan arī redzēt tā izmaiņu dinamiku gadu griezumā. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.
Gada laikā nedaudz pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas satraucas par kultūras amerikanizācijas tendencēm Latvijā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Tikai 16% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka 13.Saeima strādā labāk nekā iepriekšējais parlamenta sasaukums, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Latvijā ik dienas smēķē 24,5% iedzīvotāju, bet par nesmēķētājiem sevi sauc 56,2%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Visaktīvāk lielveikalus jeb supermārketus Latvijā ikdienā apmeklē Latgales iedzīvotāji (79,2%). Tai pat laikā vairums Latvijas iedzīvotāju jeb 72,5% savus ikdienas pirkumus veic lielveikalos jeb supermārketos.
Latvijā 81,9% iedzīvotāju parasti ēd brokastis, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Latvijā vien ap 7% iedzīvotāju neiepērkas un nekad nav iepirkušies interneta veikalos, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā par tiešsaistes iepirkšanās pieredzi un paradumiem*. 39% iedzīvotāju pirkumus internetā veic vismaz dažas reizes gadā, 29% – reizi dažos mēnešos, savukārt regulāri internetā iepērkas 10% iedzīvotāju. Visbiežāk iedzīvotāji interneta veikalos iegādājas sadzīves tehniku un elektroniku (53%), savukārt vismazāk – pārtikas preces (7%).
Krievvalodīgie, cilvēki ar vidējiem ienākumiem un rīdzinieki biežāk uzskata, ka dzīve Rīgā ir labāka nekā citviet, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Latvijā 96% iedzīvotāju pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos, liecina darba portāla "CVMarket.lv" un personālvadības uzņēmuma "Your Move" veiktā aptauja.
Strauja ekonomiskā attīstība iedzīvotāju vērtējumā ir ievērojami svarīgāka par globālās sasilšanas novēršanu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Pētot iedzīvotāju paradumus, noskaidrots, ka no visiem alus baudītājiem lielākā daļa jeb 94% iedzīvotāju izvēlas latviešu zīmolu alu. Jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” dati arī liecina, ka vietējo zīmolu alu iedzīvotāji galvenokārt izvēlās tādēļ, ka tas garšo labāk – tā norādījuši 66% aptaujāto.