Latvijā 69% aptaujāto iedzīvotāju apģērba iegādei tērē līdz 300 eiro gadā, liecina vides apsaimniekotāja "Latvijas zaļais punkts" aptauja par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem.
Aptaujā secināts, ka tēriņu apmēram par apģērbu ir tendence stabili pieaugt, palielinoties respondenta rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem - 56% aptaujāto, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 1200 eiro, apģērba iegādei ik gadu atvēl vairāk nekā 300 eiro.
Tāpat aptaujā secināts, ka jauna apģērba iegādei nedaudz vairāk tērē vīrieši - apģērba iegādei līdz 300 eiro atvēl 40% vīriešu un 35% sieviešu, bet līdz 500 eiro tērē 14% vīriešu un 12% sieviešu. Savukārt sievietes iepērkas biežāk - 39% pērk jaunu apģērbu piecas vai vairāk reizes gadā, kamēr šādi rīkojas 18% vīriešu. Vairāk par 900 eiro gadā apģērba iegādē iegulda 2% sieviešu, savukārt vīrieši šādos tēriņos nav atzinušies.
Aptaujā noskaidrots, ka jauns apģērbs īpaši svarīgs ir jauniešiem - salīdzinājumā ar citām vecuma grupām jauniešiem ir tendence apģērba iegādei tērēt būtiski vairāk. Līdz 500 eiro gadā tērē gandrīz ceturtā daļa jeb 23% jauniešu 18 līdz 29 gadu vecumā. Savukārt 40-49 gadus veci Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā citi iegulda apģērba iegādē līdz 300 eiro gadā - tā atbildējuši gandrīz puse jeb 45% aptaujāto. Senioru (60-74 gadu) grupā sastopams visvairāk to, kuri apģērba iegādei tērē līdz 100 eiro gadā - tā norādījuši 39% respondentu.
Rīdzinieki 18% gadījumu atzinuši, ka ir grūti pateikt, cik viņi tērē apģērba iegādei.
Citās lielajās pilsētās galvenokārt tiek tērēti līdz 300 eiro gadā (46%), bet mazpilsētās ir visvairāk to iedzīvotāju, kuri iegādājas jaunu apģērbu par 500-900 eiro gadā (10%). Laukos 51% iedzīvotāju visbiežāk apģērba iegādei tērē līdz 100 eiro gadā.
"Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka jaunu drēbju iegādei Latvijas iedzīvotāji tērē diezgan lielas summas - nereti pat neliela ceļojuma izmaksu apmērā. "Tas ir likumsakarīgi, jo tekstila rūpniecības nozare visā pasaulē līdz ar ekonomikas izaugsmi ļoti strauji attīstās. Protams, jauns apģērbs laiku pa laikam ir vajadzīgs, taču tas nes līdzi arī problēmas - pasaules prakse liecina, ka vidēji tikai 20% mūsu iegādātā apģērba nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē. Tāpēc, jo lielāki tēriņi jauna apģērba iegādei, jo rūpīgāk mums jādomā par vecā, apnikušā vai nolietotā apģērba atbilstošu pārstrādi," viņš teica.