APTAUJA: kādas dāvanas patīk saņemt Latvijas iedzīvotājiem

Vairumam cilvēku dāvanu pasniegšana ir veids, kā citus iepriecināt un izrādīt savu mīlestību un rūpes, tajā pašā laikā 68 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir saņēmuši dāvanas, kas viņiem nepatīk, noskaidrots IKEA aptaujā. Drošākā dāvanu izvēle Latvijas iedzīvotājiem ir praktiskas lietas, bet mājas tīrīšanas līdzekļi un mājdzīvnieki ir to dāvanu vidū, ko cilvēki visvairāk nevēlētos saņemt.

Pirms gada veiktā IKEA aptauja ļāva secināt, ka 65 % Latvijas iedzīvotāju lielākais izaicinājums, kas saistīts ar Ziemassvētkiem, ir izdomāt un atrast dāvanas - tas sagādā vairāk galvassāpju nekā visu radu kopā sanākšana vai laika trūkums, lai apciemotu visus, ko vēlamies sveikt svētkos. Līdz ar to šī gada aptauja tika veltīta Latvijas iedzīvotāju dāvināšanas paradumiem un tradīcijām, lai noskaidrotu, kas dāvanu sagādāšanu padara tik sarežģītu un kādas lietas cilvēki vēlas un nevēlas Ziemassvētkos saņemt.

Lielākās grūtības - dāvanu izvēle un izmaksas

"Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nevarētu iedomāties Ziemassvētkus bez dāvanām - tā ir sena tradīcija, tāpēc ir svarīgi par to runāt. Aptaujas respondenti piekrīt, ka dāvināšana ir ne tikai veids, kā citus iepriecināt, bet arī iespēja kādam pasniegt to, ko viņam patiešām vajag," saka IKEA Latvija veikala vadītāja Inga Filipova.

Lai gan 48 % respondentu apgalvo, ka viņiem patīk meklēt dāvanas un apdāvināt citus Ziemassvētkos, šis process var būt arī sarežģīts. Latvijas iedzīvotājiem visvairāk grūtību saistībā ar Ziemassvētku dāvanām sagādā lēmums, ko tieši iegādāties, un īpaši grūti tas ir vīriešiem - 61 % vīriešu nevar izdomāt, ko dāvināt, kamēr sieviešu vidū tikai 42 % piekrīt šim apgalvojumam. Tāpat lielāko izaicinājumu vidū ir tas, ka dāvanu iegādei tik iztērēts vairāk naudas nekā plānots (48 %), tam ir jāvelta pārāk daudz laika (37 %) un 35 % nav viegli atrast to, ko viņi vēlas dāvināt.

Latvijas iedzīvotājiem patīk praktiskas lietas un pārsteigumi

Lūgti nosaukt savas sapņu dāvanas, Latvijas iedzīvotāji izrādījās ļoti pragmatiski, bet tajā pašā laikā daudziem patīk pārsteigumi - katrs otrais Latvijas iedzīvotājs būtu priecīgs Ziemassvētkos saņemt dāvanā ko negaidītu. 48 % apgalvoja, ka vēlētos saņemt praktiskas lietas, kas noderēs mājās, piemēram, virtuves piederumus, segas vai elektroierīces, bet 38 % dotu priekšroku praktiskām lietām, kas paredzētas personiskai lietošanai, piemēram, drēbēm vai cimdiem. Populārāko dāvanu vidū ir arī dāvanu kartes, ko vēlētos saņemt 35%, un pieredzes dāvanas, piemēram, biļetes uz pasākumiem vai SPA apmeklējums (30 %). Interesanti, ka tikai viens no desmit Latvijas iedzīvotājiem sapņo par dārgām dāvanām, kā piemēram, rotaslietas vai ceļojumi.

Ko labāk nepasniegt dāvanā?

Aptaujas rezultāti atklāj, ka septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem kādreiz ir saņēmuši dāvanu, kas viņiem nepatīk vai nav piemērota. Visbiežāk nepiemērotas dāvanas cilvēki saņem no attālākiem radiniekiem un kolēģiem.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāji nevēlētos saņemt pārdāvinātas mantas, ko dāvinātājs acīmredzami ir saņēmis dāvanā no kāda cita (59 %), mājokļa tīrīšanas līdzekļus (58 %), lietotas mantas (58 %) un mājdzīvniekus (56 %). Nepopulārāko dāvanu vidū ir arī kancelejas preces (39 %), pastkartes, kurās teikts, ka dāvana ir bijis ziedojums labdarībai (32 %), dekoratīvas figūriņas (32 %) un pārtika (31 %).

Lai gan lielākā daļa cilvēku, saņemot šādu nepiemērotu dāvanu, tāpat cenšas novērtēt dāvinātāja izrādīto uzmanību, piektdaļa respondentu atzina, ka šādas dāvanas viņi parasti noslēpj kaut kur mājās vai atdāvina kādam citam.

"Izpētot aptaujas rezultātus, redzam, ka cilvēki patiesībā nemaz tik daudz nesapņo par dārgām un ekskluzīvām dāvanām - viņi vienkārši vēlas saņemt praktiskas un pārdomātas lietas, kas viņiem patiešām būs noderīgas. Plānojot, ko dāvināt, ir svarīgi padomāt par dāvanas saņēmēju - ko viņš vai viņa varētu gribēt? Pretējā gadījumā lietas, kas dāvinātas tikai pašas dāvināšanas dēļ, visticamāk, kļūs par negribētajām dāvanām," saka I. Filipova.

Aptauju šī gada oktobrī pēc IKEA pasūtījuma veica socioloģisko pētījumu uzņēmums "Norstat", aptaujājot 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.