Eiropiešu vidū pieaug atbalsts saskaņotākai un efektīvākais Eiropas Savienības (ES) ārpolitikai visos svarīgākajos starptautiskās politikas jautājumos, sākot ar globālo sasilšanu un migrāciju un beidzot ar tirdzniecību un aizsardzību, liecina otrdien publiskotais Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) pētījums.
Vēlētāji visā Eiropā pieprasa, lai ES aizstāvētu viņu ekonomiskās intereses un beidzot nobriestu kā ģeopolitisks spēlētājs, taču pirms ES pilnvaru paplašināšanas ārpolitikas jautājumos politiķiem jāapliecina spēja sasniegt reālus rezultātus.
ECFR aptaujā arī noskaidrots, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam uzticas tikai pieci procenti eiropiešu un vairums vēlas, lai pati Eiropas attīstītu mehānismus savai aizsardzībai.
Tajā pašā laikā pastāv bažas, ka gadījumā, ja ES nespēs labāk pārstāvēt dalībvalstu intereses starptautiskajā arēnā, bloks desmit līdz 20 gadu laikā varētu izjukt.
Pēc trīs Trampa prezidentūras gadiem vairums eiropiešu uzskata, ka vairs nevar pļauties uz ASV kā uz Eiropas drošības garantu.
Ziņojums "Dodiet tautai, ko tā vēlas: Tautas prasība pēc stipras Eiropas ārpolitikas" sagatavots, pamatojoties uz 60 000 respondentu intervijām 14 ES dalībvalstīs.
Aptaujā arī noskaidrots, ka vairums eiropiešu vēlas, lai ES vadība nepieļautu tālāku bloka paplašināšanos, kā arī pieprasa Eiropas mēroga atbildi uz drošības apdraudējumiem, klimata izmaiņām un migrāciju.
Vienlaikus eiropieši vēlas pašpietiekamu ES, kas izvairītos no iesaistīšanās citu konfliktos, bet gan stātos pretī citām lielvarām un risinātu krīzes, kas skar tās intereses.
Piemēram, potenciāla ASV un Krievijas konflikta gadījumā vairums vēlētāju faktiski visās dalībvalstīs, kurās veikta aptauja, uzskata, ka ES vajadzētu palikt neitrālai.
Tajā pašā laikā liela daļa vēlētāju uzskata, ka Krievija mēģina destabilizēt Eiropas politisko sistēmu un ka nacionālās valdības nedara pietiekami, lai aizstāvētu dalībvalstis no ārvalstu iejaukšanās. Visās dalībvalstīs, izņemot Austriju, Grieķiju un Slovākiju, vairāk nekā puse aptaujāto pašreizējo sankciju politiku pret Krieviju uzskata par pamatotu un līdzsvarotu vai arī par nepietiekami bargu. Vislielākais atbalsts sankciju pastiprināšanai ir Polijā, kur tam atbalstu pauduši 55% respondentu, bet vismazākais - Slovākijā, kur tikai 19% aptaujāto pret Krieviju vērstās sankcijas atzinuši par nepietiekamām.
Eiropieši ir nobažījušies arī par Ķīnas pieaugošo ietekmi pasaulē, un ne vairāk kā astoņi procenti vēlētāju uzskata, ka ASV un Ķīnas konflikta gadījumā ES vajadzētu pieslieties Pekinai, nevis Vašingtonai. Tomēr vairums aptaujāto ikvienā dalībvalstīs uzskata, ka ES arī šajā gadījumā būtu jāpaliek neitrālai. Tādās domās, piemēram, ir 73% vāciešu un 80% grieķu un austriešu.
Tikmēr eiropieši viedoklis par to, vai vairāk līdzekļu aizsardzībai būtu jāatvēl NATO ietvaros, vai arī jāveicina pašas ES aizsardzības spējas, dažādās dalībvalstīs ir krasi atšķirīgs. Ja starp Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas "Uz priekšu, republika!" atbalstītājiem 78% aizsardzības jautājumos dotu priekšroku ES, bet NATO - tikai 8%, tad starp Polijas valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) vēlētājiem šī attiecība ir 17 pret 56% par labu NATO.
Kā secinājuši pētījuma autori, viedoklis, ka arvien nacionālistiskāk noskaņotie vēlētāji ir naidīgi noskaņoti pret kopīgu ES ārpolitiku, ir novecojis. Aptaujas liecina, ka eiropieši ir labvēlīgi noskaņoti pret "stratēģiskās suverenitātes" ideju, kas paredz varas centralizāciju svarīgākajās sfērās, ja ES spēj apliecināt savu kompetenci un efektivitāti.
Pētījuma autori atzīst, ka visās 27 dalībvalstīs varētu arī nepastāvēt "kvalificētais vairākums" visos ārpolitikas jautājumos, taču norāda, ka virknē tādu jautājumu kā aizsardzība, drošība, migrācija un klimata pārmaiņas sāk veidoties vienprātība.
Vairāk nekā puses vēlētāju visās dalībvalstīs, kur veikta aptauja, izņemot vienīgi Nīderlandi, uzskata, ka klimata pārmaiņas ir svarīgākas nekā vairums citu jautājumu.
Vienlaikus vairums eiropiešu uzskata, ka jāpieliek lielākas pūles ES ārējo robežu aizsardzībai, bet vismaz puse vēlētāju katrā no dalībvalstīm, kur veikta aptauja, atzinuši, ka jāsniedz lielāka ekonomiskā palīdzība jaunattīstības valstīm, lai mazinātu migrāciju.
Vairums eiropiešu ir arī vienisprātis, ka migrāciju veicina konflikti, un 12 no 14 dalībvalstīm, kur veikta aptauja, vēlētāji uzskata, ka 2014.gadā ES būtu bijis jādara vairāk, lai atrisinātu Sīrijas krīzi.
Visumā eiropieši savu interešu aizsardzībā pret citām lielvarām vairāk paļaujas uz ES nekā uz savām nacionālajām valdībām, lai gan daudzās dalībvalstīs liela daļa vēlētāju neuzticas nedz ASV, nedz ES. Itālijā, Vācijā un Francijā tā noskaņotas aptuveni divas piektdaļas aptaujāto, bet Grieķijā un Čehijā tādu vēlētāju ir vairāk nekā puse. Vēlētāji vairāk uzticas ASV nekā ES vienīgi Polijā.
Lai gan vēlētāji atbalsta ES pārtapšanu par vienotu spēlētāju uz globālās skatuves, veidojas pieaugoša plaisa starp eiropiešiem un politiķiem, kas viņus pārstāv, tādos jautājumos kā tirdzniecība, attiecības ar ASV vai Rietumbalkānu valstu uzņemšana ES.
Krasi negatīvi pret Rietumbalkānu valstu uzņemšanu blokā ir noskaņoti 44% austriešu, 37% dāņu, 42% francūžu, 46% vāciešu un 40% nīderlandiešu. Vienīgi Rumānijā, Polijā un Spānijā vairāk nekā 30% aptaujāto atbalsta šo valstu uzņemšanu ES.
Pastāvot šādai viedokļu atšķirībai, pastāv risks, ka vēlētāju atbalsts Eiropas mēroga politikai atkal var mazināties.
Pētījuma autori uzsver, ka ES vēl ir jāpārliecina vēlētāji, ka tā spēj mainīt "pašreizējo bezdarbīgo un izvairīgo kursu".
Autori atgādina, ka pirms maijā notikušajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām trīs ceturtdaļas eiropiešu atzina, ka to nacionālā vai Eiropas politiskā sistēma, vai arī tās abas nedarbojas.
"Ja vien nākamo piecu gadu laikā Eiropa neradīs politiku, kas emocionāli rezonē [ar vēlētājiem], elektorāts, kas ir pārliecināts, ka politiskā sistēma nedarbojas, nedos ES vēl vienu iespēju," brīdina pētījuma autori.
