Pēc ēku applūšanas Jēkabpilī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, vērtējot radušos situāciju Jēkabpilī, varētu tikt spriests par pašvaldību zonējumu – kur dot un nedot tiesības apbūvei. Varētu diskutēt arī par to, vai pieļaut būvniecību palienēs. TV3 raidījums “900 sekundes” jautāja – vai iedzīvotāji atbalstītu šādus apbūves ierobežojumus.
Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK" ir sagatavojis otro "Ekonomikas barometru", kura ietvaros pirmo reizi īstenota Jauniešu noskaņojuma aptauja. Tās rezultāti liecina, ka jaunieši tuvākā gada laikā sagaida Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Salīdzinoši pozitīvāks vērtējums jauniešiem ir par valsts ekonomikas nākotnes attīstības perspektīvām. Lielākā daļa aptaujas respondentu arī uzskata, ka viņu iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina konkurētspēju darba tirgū, tāpēc pārliecinoši lielākā daļa jauniešu ir droši par savu nākotni.
Par seksuālo un reproduktīvo veselību ar jauniešiem runā aptuveni pusē ģimeņu, liecina aizvadītā gada nogalē pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Vairāk nekā divas piektdaļas jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka Dziesmu un deju svētku dalībniekiem ir nepieciešamas papildu brīvdienas, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Katram ceturtajam jeb 25% Latvijas iedzīvotāju nav izveidots nekāds uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Tajā pašā laikā katrs ceturtais jeb 26% respondentu ar saviem uzkrājumiem varētu izdzīvot līdz diviem mēnešiem.
Attiecībā uz ideju turpmāk gadu mijā ļaut šaut uguņošanu tikai no 31. decembra plkst. 23.45 līdz pusvieniem naktī, bet citā laikā – tikai ar īpašu pašvaldības atļauju, Latvijas iedzīvotāju viedoklis nav viennozīmīgs, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Atbalsts Klimata un enerģētikas ministrijas izveidei sabiedrībā ir neliels – 18% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka kopumā atbalsta šīs ministrijas izveidi, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Lai izvairītos no gripas, Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem galvenokārt vēdina telpas – 41%, lieto vitamīnus un uztura bagātinātājus – 38%, kā arī biežāk mazgā rokas – 36%, liecina “Kantar TNS” aptauja TV3 raidījumā "900 sekundes".
Augot dzīves dārdzībai, pašreizējā ekonomiskajā situācijā 78% Latvijas iedzīvotāju plāno aizpildīt nodokļu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus un kompensētu attaisnojamos izdevumus, noskaidrots bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā.
Latvijā 20% iedzīvotāju prognozē ienākumu pieaugumu šajā gadā, turklāt puse paredz ienākumu palielināšos par vairāk nekā 10%, vēsta "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Latvijas iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš pandēmijas sākuma, proti, tikai 2,8% aptaujāto iedzīvotāju izjūt ļoti augstu satraukumu par Covid-19 izplatību, secināts "Benu aptiekas" Stresa termometra datos.
TV3 raidījums “900 sekundes” aptaujā skaidroja – cik daudzi šoziem ir izmantojuši savas pašvaldības sniegtās iespējas nodarboties ar ziemas sporta veidiem.
Liela daļa iedzīvotāju, sasniedzot pensijas vecumu, neplāno doties atpūtā, bet gan turpināt strādāt algotu darbu. Kā liecina Luminor bankas veiktā aptauja, trešdaļa jeb 35% no respondentiem virs 50 gadu vecuma plāno turpināt darba gaitas, lai spētu nodrošināt labklājīgas vecumdienas.
Ir sācies jauns gads, un katram no mums tajā ir cerības un plāni. Daudzus arī māc bažas par dzīves dārdzības pieaugumu. “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, cik optimistiski nākotnē šogad raugās Latvijas iedzīvotāji?
Lai mazinātu izmaksas par elektroenerģiju, vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju aizvadītajā gadā savā mājsaimniecībā kā vienu no risinājumiem ieviesa ikdienas elektrības patēriņa samazināšanu, liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Vienlaikus vairāk nekā katrs piektais aptaujātais atzīst, ka līdz šim enerģijas izmaksu samazināšanai nav darījis neko, bet liela daļa neplāno ieviest enerģijas taupības risinājumus arī nākotnē vai nav par to līdz šim domājuši.