Vai Latvijas iedzīvotāji uzticas pašvaldību sociālajiem dienestiem?

Divas trešdaļas jeb 63% Latvijas iedzīvotāju uzticas pašvaldību sociālajiem dienestiem, liecina jaunākā Labklājības ministrijas (LM) pētījuma "Sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem" dati.

2022.gada pētījums uzrāda gandrīz identiskus rezultātus, kas liecina, ka sabiedrības uzticēšanās līmenis pašvaldību sociālajiem dienestiem pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījies, norāda LM.

Salīdzinoši biežāk uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem pauda Latgales (74%) un Vidzemes (68%) reģionu iedzīvotāji, savukārt rezervētāka attieksme vērojama Kurzemes 50%) un Zemgales (59%) reģionu iedzīvotāju vidū.

Sociālo dienestu klientu vidū rezultāti ir vēl pozitīvāki un salīdzinājumā ar 2022.gada pētījumu tie ir nedaudz uzlabojušies. Pašvaldības sociālajam dienestam uzticas 81%, kas ir par 3% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, savukārt neuzticas 17% aptaujāto dienesta klientu, kas ir līdzīgi kā iepriekš. Tas liecina, ka pašvaldību sociālo dienestu darbs progresē, uzlabojas pakalpojumu kvalitāte, secina LM.

Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs, kurš uzticas pašvaldības sociālajam dienestam, uzticēšanos pamatoja ar priekšstatiem par dienesta labo un mērķtiecīgo darbu un ticību, ka viņiem arī tiks palīdzēts grūtā brīdī.

Respondenti, kuri ir labi informēti par pašvaldības sociālā dienesta darbību un funkcijām, 80% gadījumu uzticas sociālajam dienestam. Tomēr respondenti, kuri ir slikti informēti, uzticēšanos pauda ievērojami retāk - 57% gadījumu. Iegūtie rezultāti liecina, ka jo augstāka ir iedzīvotāju informētība par pašvaldības sociālā dienesta darbu, jo lielāka ir uzticēšanās šai institūcijai.

Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, kuri ir slikti informēti par pašvaldības sociālā dienesta darbību un funkcijām, uzticēšanos dienestam pauda ievērojami retāk - 57% gadījumu nekā respondenti, kuri ir labi informēti - 80% gadījumu.

Pētījuma gaitā esot vairākkārt izskanējuši kritiski viedokļi, ka sociālie dienesti bieži neobjektīvi izskatot palīdzības lūgumus, šķiro cilvēkus ar formāliem iemesliem, piemēram, ar nelielu ienākumu neatbilstību noteiktajiem nosacījumiem, palīdzību atsaka, neiedziļinoties lietas būtībā. Šie priekšstati mazina vēlmi vērsties sociālajā dienestā un ticību, ka dienests grūtā brīdī palīdzēs, norāda LM.

61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā tic, ka, ja grūtā brīdī vērstos pašvaldības sociālajā dienestā, sociālais dienests palīdzētu. Noraidoši šādu iespēju vērtēja katrs ceturtais jeb 28% aptaujas dalībnieks.

Respondenti, kuri ir sadarbojušies ar sociālo dienestu un kuri ir labi informēti par sociālā dienesta darbu, kā arī, kuri uzticas sociālajam dienestam, ievērojami biežāk tic, ka nebaltā dienā sociālais dienests sniegs gaidīto palīdzību, nekā tie iedzīvotāji, kuri nav sadarbojušies ar sociālo dienestu, kuri ir slikti informēti par sociālā dienesta darbu un kuri neuzticas sociālajam dienestam.

Pēdējo divu gadu laikā vērsies vai sadarbojies ar pašvaldības sociālo dienestu ir 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vai kāds no viņa ģimenes locekļiem ar kuriem tiek dzīvots kopā. Salīdzinājumā ar 2022.gada pētījuma rezultātiem viņu skaits ir pieaudzis par 2%, taču tas ir par 5% mazāks nekā 2017.gada pētījumā.

Sociālā dienesta sniegtā palīdzība vai atbalsts apmierināja vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 81% Latvijas iedzīvotāju, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies sociālajā dienestā. Savukārt neapmierināti ar saņemtajiem sociālā dienesta pakalpojumiem ir 18% aptaujāto sociālā dienesta klientu. LM atzīmē, ka kopš 2017.gada pašvaldību sociālo dienestu darba novērtējums faktiski nav mainījies.

Respondenti, kuri nebija apmierināti ar sociālā dienesta sniegto atbalstu, skaidroja, ka esot pārāk strikti nosacījumi palīdzības vai pabalsta saņemšanai, palīdzība tika atteikta, kā arī bijusi neapmierinoša, slikta darbinieku attieksme vai liela birokrātija.

Dažādos Latvijas reģionos iegūto rezultātu analīze atklāj, ka nedaudz zemāka klientu apmierinātība, gan kopumā ar pašvaldības sociālā dienesta sniegto atbalstu, gan darbinieku attieksmi - ieinteresētība, laipnība, atsaucība -, vērojama klientu vidū Rīgā un Rīgas reģionā.

Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotājiem visvairāk trūkst informācija par sociālā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kritērijiem, kurš uz šo palīdzību var pretendēt. To minējuši 12% respondentu.

Respondentiem bieži vien arī nav skaidrs uz kādu atbalstu var pretendēt tās vai citas sociālā dienesta mērķa grupas, piemēram, bezdarbnieki, pensionāri, bezpajumtnieki, jaunieši, nav līdz galam skaidrs, pie kādiem apstākļiem var pretendēt uz maznodrošinātā statusu un tamlīdzīgi. LM norāda, ka, iespējams, ir cilvēki, kuri nezināšanas pēc nevēršas sociālajā dienestā, kaut gan viņi būtu tiesīgi pretendēt uz sociālo palīdzību.

4% respondentu pauda interesi vispār saņemt plašāku informācijas klāstu par sociālā dienesta darbību, kā arī pēc lielākas informācijas avotu izvēles, piemēram, nodrošināt ērtus informācijas ieguves kanālus iedzīvotājiem, kuri nelieto internetu.

LM norāda, ka kopumā Latvijas sabiedrības izpratne par pašvaldības sociālā dienesta funkcijām un mērķauditoriju nav būtiski mainījusies kopš 2017.gada. Pozitīva dinamika vērojama sabiedrības attieksmē pret sociālā dienesta darba nozīmi - šogad visi sociālā dienesta uzdevumi tika biežāk raksturoti kā svarīgi. Tas liecina, ka sabiedrības apziņā sociālā dienesta lomas nozīme pieaug, paaugstinās izpratne par pašvaldību sociālo dienestu funkcijām.

Runājot par sociālo pakalpojumu kvalitātes izmaiņām pašvaldībā pēdējo piecu gadu laikā, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk jeb 40% gadījumu pauda viedokli, ka tā nav mainījusies.

Kopējā tendence ir pozitīva, jo gandrīz trešdaļas jeb 31% respondentu skatījumā sociālo pakalpojumu kvalitāte pašvaldībā ir kopumā uzlabojusies, savukārt to, ka pakalpojumu kvalitāte ir pasliktinājusies, norādīja vien 8% pētījuma dalībnieku, norāda LM.

Pētījums veikts LM īstenotā ESF Plus projektā "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība". Tas īstenots sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru "Latvijas fakti".