Tiesu darbinieku atalgojuma celšanai šī gada budžetā ir paredzēti 4,4 miljoni eiro, kas ļautu celt tiesu darbinieku atalgojumu par apmēram 16%, šodien žurnālistiem pēc kopīgas tikšanās paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnera (JV).
Divu trešdaļu tiesu darbinieku streiks nozīmētu būtisku tiesu darbu palēnināšanos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Oktobrī plašu rezonansi ieguva stāsts par paredzēto straujo algas pieaugumu politiskajiem amatiem, kam 2023. gadā paredzēti trīs miljoni eiro valsts naudas. Līdz ar 1. janvāri algas stājušās spēkā, izpaliekot plašākām diskusijām parlamentā. LTV raidījums “de facto” ziņo, ka tagad augstākās amatpersonas katru mēnesi saņems par vairākiem tūkstošiem eiro vairāk, savukārt iedzīvotāju iniciatīvu algas iesaldēt Saeima plāno pāradresēt valdībai, kam atbilde būtu jāsniedz pēc vairāk nekā četriem mēnešiem.
Reģionu un to iedzīvotāju tīša vai netīša nonicināšana nav tikai atsevišķu sabiedrībā pazīstamu cilvēku izpausme, tāda ir bijusi arī valsts politika vairāku gadu desmitu garumā. Tā vietā, lai veiktu valsts investīcijas stratēģiski nozīmīgā infrastruktūrā, iepriekšējā Krišjāņa Kariņa valdība izlēma "piesegties" ar plaši izreklamētu pašvaldību reformu, kuras gala rezultātā nomales kļūst par vēl lielākām nomalēm.
Būtu jārod līdzsvars starp valsts kapitālsabiedrību vadībai izmaksāto atalgojumu un ministru, kuru pārvaldībā atrodas šīs kapitālsabiedrības, algu, jo situācija, kurā premjerministrs vai finanšu ministrs saņem zemāku atalgojumu nekā pārraudzībā esošas kapitālsabiedrības vadītājs, ir īpatnēja, sarunā ar aģentūru LETA pauda Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.
Šodien Jūrmalas domes ārkārtas sēdē deputāti lēmuši paaugstināt sev algas, informēja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) frakcijā, savukārt dome oficiālu informāciju par sēdē lemto nesniedz, aicinot gaidīt, kad tā tiks publicēta pašvaldības mājaslapā.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien vienojās aicināt Ministru kabinetu atkārtoti izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Izskatīšanai Saeimā iesniegts sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" vairāk nekā 12 000 parakstu savākušais priekšlikums par atalgojuma apmēra iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem, deputātiem "un citiem tautas kalpiem".
Arturs Krišjānis Kariņš (JV), Edgars Rinkēvičs (JV) un Evika Siliņa (JV) atteikušies no savām Saeimas deputātu algām, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.
Aizvadītās nedēļas nogalē Latvijas televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka 2021.gadā pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai. politiskajiem amatiem. Ne vienam vien sabiedrības pārstāvim radies jautājums, kāpēc šāds algu pieaugums, iespējams, plānots tieši politiķiem.
Nākamajā gadā Labklājības ministrija (LM) plāno darbinieku mēnešalgas palielināt par apmēram 10%, informē LM valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga.
Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno ar deficītu 3,3% apmērā no IKP. Finanšu ministrs to sauc par tehnisko budžetu, jo aizejošā valdība nekādas jaunas iniciatīvas tajā neesot iekļāvusi. Tomēr pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā budžeta izdevumos papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Rezultātā no 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.
Lai gan valdība ir apsolījusi palielināt pedagogu atalgojumu, skolu direktoru atalgojuma pieaugums no 1.janvāra būs atkarīgs no katras pašvaldības atsevišķā lēmuma, saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem paaugstināt algas likmi līdz 1070 eiro, bet vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem veikt pāreju uz 36 stundu darba slodzi nedēļā, norādīts publiskotajā ziņojumā par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu.
Rīgas Metropoles pašvaldības neatbalsta izglītības ministres Anitas Muižnieces (K) ierosinājumu daļu līdzekļu pedagogu darba samaksas palielināšanai paredzēt no pašvaldību budžetiem, informē Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par Veselības ministrijas centieniem panākt ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā.