Nākamajā gadā Labklājības ministrija (LM) plāno darbinieku mēnešalgas palielināt par apmēram 10%, informē LM valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga.
Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno ar deficītu 3,3% apmērā no IKP. Finanšu ministrs to sauc par tehnisko budžetu, jo aizejošā valdība nekādas jaunas iniciatīvas tajā neesot iekļāvusi. Tomēr pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā budžeta izdevumos papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Rezultātā no 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.
Lai gan valdība ir apsolījusi palielināt pedagogu atalgojumu, skolu direktoru atalgojuma pieaugums no 1.janvāra būs atkarīgs no katras pašvaldības atsevišķā lēmuma, saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem paaugstināt algas likmi līdz 1070 eiro, bet vispārējās izglītības pamata un vidējās izglītības pakāpes skolotājiem veikt pāreju uz 36 stundu darba slodzi nedēļā, norādīts publiskotajā ziņojumā par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu.
Rīgas Metropoles pašvaldības neatbalsta izglītības ministres Anitas Muižnieces (K) ierosinājumu daļu līdzekļu pedagogu darba samaksas palielināšanai paredzēt no pašvaldību budžetiem, informē Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž bažas par Veselības ministrijas centieniem panākt ārstniecības personu jaunā darba samaksas modeļa apstiprināšanu, kas būtiski pasliktinātu darba samaksas nosacījumus nozarē gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā.
Lai kompensētu inflācijas radīto ikdienas izmaksu pieaugumu, kaimiņvalstīs krietni biežāk nekā Latvijā iedzīvotāji šogad grasās prasīt algas pielikumu, turklāt tieši Latvijā visbiežāk no Baltijas valstīm šogad darba ņēmēji nav saņēmuši piemaksas pie algas, secināts bankas Citadele veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Kompensējot inflācijas ietekmē augošās ikdienas izmaksas, 16 % Latvijas iedzīvotāju šogad ir saņēmuši algas pielikumu, un visbiežāk tie bijuši biroju darbinieki, kvalificēti speciālisti un vadītāji, secināts bankas Citadele jūlijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.
Kopš 1. jūlija sākusies valsts pārvaldes atalgojuma reforma. Tajā paredzēts mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē paaugstināt līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Šogad lielā daļā valsts iestāžu iesākt šo pārmaiņu ceļu nav iespēju, jo papildus finansējums no valsts budžeta nav paredzēts, vēsta Latvjas Radio.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības darbinieku darba samaksas nolikumu, kura spēkā stāšanās varētu paaugstināt darbinieku algas par aptuveni 3%.
Šodien plkst.11 plānota Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju tikšanās, lai turpinātu diskutēt par pedagogu darba samaksas kārtību, informē LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
2021.gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 14,6% mazāka nekā vīriešu liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizorisko datu aprēķins.
Izglītības iestāžu vakanču problēmas cēloņi ir profesijas prestiža trūkums, zemās algas un nepilnīga pedagogu sagatavošana, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā preses konferencē skaidroja Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldībām, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Turpmākajos mēnešos gaidāms inflācijas kāpums, un vasaras sākumā inflācija varētu pietuvoties 15%, tāpat nav izslēgta arī ekonomikas recesija, prognozēja banku analītiķi.
Vidējā alga uz papīra Latvijā pērn kāpusi par 11,8 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Taču tas nenozīmē, ka algu kāpums bijis visās nozarēs un visiem strādājošajiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē sašaurinot uzņēmējdarbību, lielākoties darbu zaudēja mazāk atalgotie, savukārt vispārējā valdības sektorā, veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošajiem algas pieaugums bija lielāks nekā vidēji valstī.
Rīgas pašvaldības 2022.gada budžeta izdevumu prioritātes būs darba algas, satiksmes infrastruktūra un sociālā palīdzība, šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, izskatot Rīgas pašvaldības 2022.gada budžeta projektu, informēja pašvaldības Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.