Nākamgad atvēl 3 miljonus eiro, lai palielinātu politiķu algas

Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno ar deficītu 3,3% apmērā no IKP. Finanšu ministrs to sauc par tehnisko budžetu, jo aizejošā valdība nekādas jaunas iniciatīvas tajā neesot iekļāvusi. Tomēr pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā budžeta izdevumos papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Rezultātā no 2023. gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem – par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%. Tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta.

Ar atlīdzības reformu cer piesaistīt darbiniekus valsts pārvaldē

Valsts pārvaldē trūkst labu speciālistu. Ir liela kadru mainība, labākie aiziet pēc lielākas algas uz privāto sektoru, norāda Valsts kanceleja. Tāpēc valdība un Saeima pagājušajā gadā pieņēma atlīdzības reformu. Tā stājās spēkā pirms trim mēnešiem un deva tiesības iestādēm celt algas. Amatu kategorijas likumā sarindotas skalā.

Piemēram, zemākajiem amatiem alga šogad drīkst būt robežās no 543 līdz 799 eiro, savukārt augstākajā līmenī, kas atbilst iestāžu vadītājiem, alga drīkst būt robežās no 3898 līdz 6403.

Ministrijām uzdots piecu gadu laikā obligāti sasniegt vismaz minimālo slieksni katrā amatu līmenī. Taču nauda algu celšanai piešķirta nav. Ministrijām tā jārod pašām, piemēram, likvidējot vakances vai kādu atlaižot: “Iestādes katra rēķina savu atlīdzības budžetu, cik viņš viņiem liels ir budžetā paredzēts, un viņi skatās, kā viņi var manevrēt ar šiem izdevumiem,” teica Valsts kancelejas konsultante un atlīdzības politikas grupas vadītāja Laila Ruškāne.

Latvijas Televīzijas ievāktā informācija no ministrijām liecina, ka atsevišķos gadījumos nauda ierēdņu algu celšanai atradusies. Piemēram, Aizsardzības ministrijā atbild, ka kopš reformas algas augušas vidēji par 25%. Izglītības un zinātnes ministrijā - par nepilniem 15%. Pārējās ministrijās situācija krietni pieticīgāka. Vai nu kopējā nauda atlīdzībai pieaugusi par dažiem procentiem, kas ļauj algu paaugstināt nelielai daļai darbinieku, vai arī darba samaksa pieaugusi nav - tikai regulārās piemaksas iekļautas mēnešalgā.

Salīdzinoši laba situācija ir Finanšu ministrijā, kurā visu līmeņu darbiniekiem algas jau tagad sasniedzot attiecīgā amata minimālo algas slieksni, savukārt Kultūras ministrijā minimālo slieksni sasniedz tikai trešdaļa darbinieku. Tikmēr Labklājības ministrijā amatalgas ir mazākas nekā amatam atbilstošais minimālais apjoms pusei darbinieku.

No likumā ieteiktā minimuma atpaliek arī algas gandrīz visās Labklājības ministrijas iestādēs. Pārdalīt naudu atlīdzībai nevar, teica ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga: “Nav jau to pozīciju, no kā pārdalīt, jo mēs zinām, ka energoresursu [cenas] aug. Mūsu nozarē arī nav tādu pozīciju, ko mēs varētu, teiksim, nedarīt, jo mūsu nozarē pārsvarā tas lielākais finansējums, kas ir, tas ir uz dažādiem pakalpojumiem kā pabalstu izmaksas.”

Ierēdņu algu celšanai nauda trūkst, politiķiem - jau iedalīta

Ministrijas kopumā gan savu, gan iestāžu algu pieaugumam nākamā gada valsts budžetā pieprasījušas virs 200 miljoniem eiro, norāda Finanšu ministrija. Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz budžeta iespējas jeb tā saukto fiskālo telpu. Vai kādam naudu piešķirt, lems jaunā valdība un Saeima. Savukārt pavisam cita situācija ir ar politiskajiem amatiem, kuriem reforma arī cels algas, lai saglabātu hierarhiju.

Piemēram, tā kā ministrs ir augstāks amats nekā jebkurš ierēdņa amats, reforma noteic, ka ministra algai jābūt lielākai par maksimālo slieksni, ko teorētiski drīkstētu maksāt ierēdnim, kaut vai praksē neviens ierēdnis šādu algu nesaņem. Turklāt, atšķirībā no ierēdņiem, politiskajiem amatiem algu pieaugumam nauda jau ierēķināta nākamā gada valsts budžeta bāzē. Kāpumu īpaši strauju padarīs arī tas, ka aprēķins piesaistīts vidējam algas kāpumam valstī.

Rezultātā nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz astoņus tūkstošus eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu salīdzinot ar šo gadu. Saeimas priekšsēdētājam pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados ir iesaldētas.

Ministriem algas kāps no nepilniem pieciem tūkstošiem līdz septiņiem tūkstošiem eiro jeb par 42%. Deputātiem, ja vien Saeima atkal algas neiesaldēs, atlīdzība kāps no nepilniem trim līdz gandrīz četriem tūkstošiem eiro jeb par trešdaļu. Strauji algas kāps parlamentārajiem sekretāriem - par 63% jeb līdz 6256 eiro.

Algu pieaugums 2023. gadā (eiro):

Valsts prezidents no 6260 uz 7962 (+27%)

Saeimas priekšsēdētājs no 4565* uz 7962 (+75%)

Ministru prezidents no 5216 uz 7962 (+53%)

Saeimas deputāts 2963* uz 3981 (+34%)

Ministrs 4952 uz 7052 (+42%)

Parlamentārais sekretārs 3841 uz 6256 (+63%)

*Alga līdz 13. Saeimas beigām

Esošā valdība pieaugumu atbalstījusi

Saeimas sabiedrisko attiecību nodaļa LTV atbildēja, ka nākamā gada budžetā deputātu algām paredzētā summa pieaugusi no 4 406 436 eiro līdz 6 482 055 eiro jeb par diviem miljoniem eiro, savukārt Valsts kancelejai ministru un premjera parlamentārā sekretāra algas kāpums izmaksās nepilnu pusmiljonu eiro. Pieskaitot atlīdzības kāpumu pārējiem parlamentārajiem sekretāriem un Valsts prezidentam, sanāk, ka politisko amatu algu celšana nākamā gada budžetā izmaksās aptuveni trīs miljonus eiro.

Izdevumi iekļauti valsts budžeta plānā, ko šonedēļ ministri jau izskatīja valdība. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) gan atzina, ka jautājumā neesot iedziļinājies un nezina, par cik budžetā paredzēts celt politisko amatu algas:

LTV: Jūsuprāt, vai šobrīd tas ir jādara?

Puntulis: Neesmu iedziļinājies šinī jautājumā. Kas attiecas uz tā dēvēto ierēdniecību - viennozīmīgi atalgojums ir jāceļ.

LTV: Bet deputātiem un ministriem?

Puntulis: Neesmu iedziļinājies. Pat nezinu, cik liels tas pieaugums ir plānots, jo es zinu, ka tas bija atlikts uz tālāku nākotni, un es pat neesmu skatījies to.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) teica, ka algu celšanu atbalsta: “Es domāju, ka tas ir jādara. Tieši tāpat, kā ir jāpalielina algas, kā mēs esam saskaņojuši, pedagogiem, visiem pārējiem. Es saprotu, tas nav populāri, bet, nemitīgi raustīt sistēmu pa labi, pa kreisi, arī nav pareizi.”

Līdz ar politiskajiem amatiem jaunais likums paredz algas celt arī virknei citu amatpersonu, piemēram, prokuroriem, tiesnešiem un vairāku iestāžu vadītājiem. Pieskaitot tos, algu celšana nākamgad kopumā izmaksās aptuveni 11 miljonus eiro, norāda Finanšu ministrija. Uz jautājumu, vai esošajā situācijā to var atļauties, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vairākkārt atbildēja, ka lēmums pieņemts jau pērn, tādēļ tagad pieaugums esot tehnisks.

Reirs: Mēs iesniedzām budžetu Eiropas Komisijā, attēlojot visas politikas izmaiņas, kas ir bijušas, bet neiekļaujot jaunas politikas.

LTV: Bet tā ir jauna politika - palielināt algas sev.

Reirs: Algas sev palielinātas netiek. [..] Šis lēmums stājas spēkā 2023. gadā, lai nebūtu tā, ka valdība un Saeima nobalso par savām algām. Līdz ar to ir ievēroti visi principi.

14. Saeimā ievēlētie ministri vaicāti, vai godīgi iekļaut naudu budžetā politiķu, bet ne ierēdņu algām, pārsvarā pašu atlīdzības pieaugumu komentē izvairīgi, taču uzsver, cik svarīgi esot celt algas ierēdņiem. Tā norādīja arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV): “Kvalificēti cilvēki aiziet prom strādāt privātajā sektorā, uznāk krīze, un mēs brīnāmies, kāpēc ministrija netiek galā? Mums ir jāceļ šīs algas, atbilstoši ārējiem apstākļiem. Algas ceļas visā valstī. Privātajā sektorā tas pats par sevi, bet arī valsts sektorā - pedagogiem, mediķiem un tā tālāk. Mums ir jāturpina šis ceļš.”

Algu celšanu var koriģēt 14. Saeima

Gala lēmums par algu celšanu politiķiem būs jaunās Saeimas rokās, kura valdības apstiprināto budžetu varēs grozīt. Pieaugumu bremzēt vēlas Zaļo un zemnieku savienība, kas gan visticamāk būs opozīcijā. Politiskā spēka pārstāvis Viktors Valainis teica: “Šādi pieaugumi absolūti neatbilst esošajai realitātei un mēs iestāsimies par šo pieaugumu būtiskiem samazinājumiem.”

Arī no “Apvienotā saraksta” ievēlētais deputāts Edgars Tavars uzskata, ka lēmumi par algu pieaugumu politiķiem būtu jāpārskata: “Tas nešķiet taisnīgi. Es noteikti domāju, ka mums pie šī jautājuma būs kvalitatīvi jāatgriežas, vismaz uz krīzes laiku visnotaļ noteikti.”

Savukārt pozīciju pagaidām atteicās ieņemt Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars: “Vai pašlaik pieņemtie lēmumi tiks kaut kā grozīti, nemāku teikt. Nav mums bijušu šādu lēmumu. Vispār līdz budžeta sarunām vēl ir jātiek, un pašlaik līdz ar to es neesmu pilnvarots nekādu viedokli paust.”

Ja gadījumā koalīcijas veidošana ievilksies un 14. Saeima līdz budžeta apstiprināšanai šogad netiks, algas politiķiem augs automātiski, jo tādā gadījumā valsts finansēšana balstīsies uz pērn apstiprināto budžeta ietvara likumu, kurā nauda algu celšanai jau iekļauta.

Vislabāk apmaksātais mērs - Jānis Vītoliņš Ventspilī

Latvijas Televīzija par algu izmaiņām pēc reformas vaicāja arī Latvijas lielāko pilsētu pašvaldībām. Tās pārsvarā atbildēja, ka algas vai nu palielinātas nav, vai arī nauda atrasta nelielam kāpumam. Starp mēriem algas palielinātas Jelgavas, Ogres un Ventspils vadītājiem. No atbildēm izriet, ka Ventspils mērs Jānis Vītoliņš šobrīd ir vislabāk apmaksātais domes priekšsēdētājs Latvijā ar algu 4814 eiro pirms nodokļu nomaksas.