Alga

Latvijā šogad otrajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 27,7% darba ņēmēju, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Kvalificēta darbaspēka trūkumu izjūt gandrīz visas tautsaimniecības nozares, īpaši akūti tas ir mazumtirdzniecībā. Lai ieinteresētu potenciālos darbiniekus, uzņēmumi līdzās pamatalgai piedāvā dažādus labumus, piemēram, piemaksas atkarībā no sasniegtajiem rezultātiem, veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, elastīgu darba laiku/grafiku, transporta izdevumu kompensāciju. Daži mazumtirdzniecības uzņēmumi pat maksā prēmiju par jaunu darbinieku piesaisti.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus Rīgas, Veselības ministrija plāno paplašināt mediķu loku, kas var saņemt finansiālu atbalstu, izvēloties strādāt reģionos. Valsts sekretāru sanāksmē šodien, 18.jūlijā, izsludināti grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Ar paziņojumu par iespējamo minimālās algas paaugstināšanu jau no nākamā gada Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu laika kandidāts finanšu ministra amatam Krišjānis Feldmans ir pārsteidzies. Premjers un pašreizējais finanšu ministrs šādai steigai iebilst, bet ļaunas mēles melš, ka konservatīvajiem krītošo reitingu dēļ nekas cits neatliek kā ķerties pie jebkuras izdevības tos uzspodrināt.

Minimālās algas celšana līdz 500 eiro nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, ņemot vērā iepriekšējā sasaukuma Saeimas doto solījumu uzņēmējiem trīs gadus pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu politikas stabilitāti, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā šodien konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020.gada, nevienam neizsakot iebildumu pret šādu iespēju, šodien žurnālistiem pastāstīja Krišjānis Feldmans (JKP).

Trešdaļa jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 25 gadiem apvieno mācības ar darbu un saņem 500 līdz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir vidēji par vismaz 200 eiro mazāk nekā viņi vēlētos saņemt atbilstoši savām zināšanām un prasmēm, secināts SEB bankas aptaujā*.

Jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā būtu grūti vienoties par nodokļu harmonizāciju Eiropas Savienībā (ES) un vienotu minimālo algu, uzskata EP deputāti Ivars Ijabs (AP) un Sandra Kalniete (JV).

Darba portālu CVMarket.lv un Your Move kopīgi rīkotajā aptaujā 96% respondentu norādījuši, ka pozitīvi vērtē izmaiņas Darba likumā, kas uzņēmumiem uzlika par pienākumu norādīt atalgojuma diapazonu darba sludinājumos.

Vidējā alga droši turpina pērn sākto ceļojumu četru ciparu teritorijā. Šī gada 1.ceturksnī tā ir sasniegusi 1036 eiro. Algas mediāna jeb summa, ko saņem darbinieks, kas ir pa vidu visam algu spektram, gan joprojām ir tikai 799 eiro. Šis indikators tūkstoti varētu saņemt apmēram četru gadu laikā. Šo divu skaitļu atšķirība un neizpratne par tiem nereti sagādā galvassāpes darba devējiem. Ja cilvēks saņem mazāk par 1036 eiro “uz papīra”, tas vēl nenozīmē, ka viņš saņem mazāk par vidējo darbinieku valstī.

Veselības ministrija (VM) izsludinājusi atklātu konkursu uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja amatu, solot atalgojumu 4025 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas, informēja ministrijā.

Pērn vidējā neto darba samaksa Latvijā pieaugusi par 6%, kas salīdzinot ar gadu iepriekš sasniegusi 948 eiro, liecina žurnāla "Kapitāls" sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumu "CV-Online Latvia" veiktie Latvijas algu un atlīdzību pētījuma rezultāti.

Politiskajām partijām ir dažādas ieceres, kā mazināt nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES), piemēram, noteikt vienotu minimālo algu, pensijas un pabalstus, izlīdzināt dzīves līmeni reģionos vai arī atstāt šos jautājumus dalībvalstu kompetencē, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.

Māris sociālajā tīklā Facebook dalījies, kā pats saka, "nepopulāru" viedokli par cilvēku vēlmi strādāt laukos.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šā gada novembrī, trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Līdz ar 2019. gada valsts budžeta stāšanos spēkā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa alga palielinājusies par 400 eiro, sasniedzot 5520 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pieauguši arī reprezentācijai atvēlētie līdzekļi gan Valsts prezidentam, gan arī premjeram un ministriem, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Pagājušajā gadā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atalgojums kopumā audzis par 6454 eiro, bet uzkrājumi - par 5000 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2018.gadu.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ienākumi pērn bija 80 916 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Nacionālais veselības dienests (NVD) izsludinājis konkursu uz NVD direktora vietnieka amatu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos, informēja dienestā.

Viļakas novada domes deputāts Artjoms Kokorevičs (S), lai taupītu pašvaldības līdzekļus, no marta atteicies no atalgojuma saņemšanas domē.