Pagājušajā gadā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atalgojums kopumā audzis par 6454 eiro, bet uzkrājumi - par 5000 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2018.gadu.
Nacionālais veselības dienests (NVD) izsludinājis konkursu uz NVD direktora vietnieka amatu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos, informēja dienestā.
“Paylab”, kas Latvijā darbojas kā “CV-Online” pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, ilgtermiņā pētot darbinieku atalgojumu tendences, ir secinājis, ka vīrieši vidēji nopelna par 10% vairāk nekā sievietes līdzvērtīgā amatā. Šāds atalgojumu salīdzinājums ir balstīts uz identiskiem faktoriem – līdzvērtīga amata pozīcija, darba slodze, darbinieka pieredze, izglītība un prasmes.
„Budžeta iespējas šim gadam ir ierobežotas, taču ar šīs dienas valdības lēmumu darbs neapstājas. Neskaties uz to, ka 2019.gada budžets ir tā saucamais tehniskais budžets, turpināsim meklēt iespējas paaugstināt zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 750 eiro jau šogad. Lai gan jau tagad pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs vidējā algas likme no valsts budžeta 750 eiro un vairāk ir noteikta 72,8% jeb 14 358 skolotājiem, uzturēsim prasību pildīt pedagogu darba samaksas grafikā noteikto,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 30,5% darba ņēmēju, kas ir par 8,7 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
2018. gada pirmajos deviņos mēnešos Liepājā par 90 eiro jeb 9,2% pieaugusi darba samaksa privātajā sektorā, kas ir augstākais rādītājs starp republikas pilsētām – liecina jaunākā apkopotā statistika.
Lielāku atalgojumu mazumtirdzniecībā var nopelnīt, strādājot elektronikas veikalā Rīgā, savukārt pārtikas lielveikalos reģionos darbinieku atalgojums ir visai knaps, liecina Neatkarīgās pētījums.
2017.gadā augstākais vidējā atalgojuma līmenis bijis mežsaimniecības valsts kapitālsabiedrībās, bet zemākais - kultūras un medicīnas iestādēs, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publicētajā pārskatā par valsts kapitālsabiedrībām un valstij piederošajām kapitāla daļām 2017.gadā.
Latvijas ekonomikā turpinās straujš algu kāpums un vidējā darba alga Latvijā jau otro ceturksni pēc kārtas pārsniegusi 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt nākamā gada otrajā pusē pēc manā prognozēm vidējā alga Latvijā varētu pārsniegt jau 1100 eiro.
2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,0 % jeb 75 eiro, sasniedzot 1 006 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, 3. ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 0,2 % jeb 2 eiro.
Reālā darba alga Latvijā pērn pieaugusi par 4,8%, kas ir straujākais reālās darba algas kāpums starp Baltijas valstīm, pirmdien paziņoja Starptautiskā Nodarbinātības organizācija (ILO).
Lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu ārstniecības personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums.
Straujais darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā var negatīvi ietekmēt valsts konkurētspēju, trešdien publicētajā Brīdināšanas mehānisma ziņojumā norāda Eiropas Komisija (EK).
Ņemot vērā radušos neskaidrību par to, kad darbu varētu sākt jauna valdība, Veselības ministrija (VM) jautājumu par mediķu atalgojuma palielināšanu rosinās skatīt esošajai valdībai, sacīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško.