Pērn vidējā mēneša darba alga Latvijā pieaugusi līdz 948 eiro

"CV-Online Latvia" vadītājs Alvis Brodiņš, prezentējot pētījumu, atzina, ka pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā to atspoguļo oficiālās statistikas dati, taču starpība starp algu pētījumā un reālajos statistikas datos samazinājusies par trim procentpunktiem, kas var norādīt uz iedarbīgiem ēnu ekonomiku ierobežojošajiem pasākumiem. Pērn vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmēja gan ekonomiskā izaugsme, gan arī minimālās algas pieaugums valstī un nodokļu reforma.

Brodiņš teica, ka vismaz puse no aptaujātajiem respondentiem saņem 850 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pēc uzņēmumu pārvaldes veida neto alga straujāk gada laikā augusi valsts un pašvaldību sektorā, tostarp valsts kapitālsabiedrībās - gandrīz par 11%, sasniedzot 821 eiro, un vietējos privātā sektora uzņēmumos - gandrīz par 7%, sasniedzot 907 eiro.

Savukārt lielākās algas aizvien ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos - 1057 eiro jeb 4% pieaugums gada laikā. Tikmēr mazajos uzņēmumos atalgojums ir zemākais valstī - tur tas pieaudzis vien vairāk nekā par 5%. Tāpēc pēc izmaiņām Darba likumā, kamdēļ darba sludinājumos obligāti jānorāda atalgojums, mazajiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem.

Viņš atzina, ka pērn algas reģionos jeb ārpus Rīgas pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā - pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gadā laikā šai starpībai izlīdzinoties par septiņiem procentpunktiem. Algas reģionos aug straujāk nekā galvaspilsētā saistībā ar lielo bezdarbu tajos un no tā izrietošo uzņēmumu aktīvo darbu pie darbinieku piesaistes.

"Uzņēmēji reģionos nereti ir spiesti algas celt straujāk [nekā Rīgā], lai noturētu cilvēkus," sacīja Brodiņš. Rīgā vidējā neto alga pirmo reizi pārsniedz 1000 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā tā pērn sasniedza 960 eiro. Savukārt zemākās algas joprojām tiek izmaksātas Latgalē, kur cilvēki vidēji saņem 667 eiro. Tikmēr iedzīvotāji Vidzemē pērn, saskaņā ar pētījuma datiem, saņēma vidēji 777 eiro neto algu, Zemgalē - 749 eiro, bet Kurzemē - 746 eiro neto algu.

Pētījums arī liecina, ka pērn atalgojums audzis visās nozarēs. Straujākais pieaugums bijis nozarēs, kur algas līdz šim bija viszemākās, piemēram, veselība un sociālā aprūpe pieaudzis par 12,6%, kā arī izglītība - gandrīz par 9%. Vairāk nekā par 8% augusi arī vidējā neto darba samaksa lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā. Straujāk par vidējo rādītāju valstī vidējā darba samaksa augusi arī transporta un uzglabāšanas sfērā, valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu sfēru, profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem, informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju, gāzes apgādi, gaisa kondicionēšanu un ieguves rūpniecību.

Lielākās vidējās algas pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas, ir informācijas un tehnoloģiju (IT) speciālistiem un programmēšanas nozarē - 1285 eiro, kam seko bankas un finanšu pakalpojumi -1137 eiro, telekomunikācijas -1086 eiro. Savukārt mazākās algas, kas ir zemākas par 700 eiro pēc nodokļu nomaksas, pērn saņēma izglītības, mākslas un kultūras, kā arī ēdināšanas nozarēs strādājošie.

Pētījuma dati arī liecina, ka atalgojuma atšķirība starp dzimumiem joprojām ir pietiekoši liela - pērn vīrieši pelnījuši vidēji 1081 eiro, bet sievietes - 855 eiro - pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas. Lai arī starpība joprojām ir ievērojama, tā samazinās. Vadības jomā strādājošo sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirība ir vēl mazāka, pērn veidojot 12%. Vīrieši vadītāji Latvijā pērn saņēma vidēji 2273 eiro neto algu, bet sievietes vadītājas -1985 eiro.

Žurnāla "Kapitāls" galvenā redaktore Elīna Stengrēvica norādīja, ka lielie uzņēmumi saskata priekšrocības tajā, ka obligāti jānorāda darba samaksa darba sludinājumos, jo tas veicina atklātu un godīgu attiecību veidošanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī izšķir godīgus uzņēmumus starp tādiem, kas darbojas ēnu ekonomikā.

Taču vienlaikus rūpīgāk un precīzāk jākomunicē ar darba ņēmējiem, lai viņi izprastu atalgojuma politiku. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka no valsts izbraukušie iedzīvotāji var redzēt, kā mainījusies situācija darba tirgū Latvijā pēdējos gados. Arī darba ņēmēji grozījumus Darba likumā uzskata par vērtīgu pārmaiņu, kas atvieglo darba meklēšanas procesu.

"Benefits Latvija" un "SmartHR Latvija" vadītājs Juris Zalāns norādīja, ka divu gadu laikā pakāpeniski pieaugusi konkurence par darbinieku piesaisti un atlasi, kā arī pastāv mēģinājumi noturēt esošos darbiniekus. Bieži vien uzņēmumiem nav iespējas palielināt darbinieku algas tik strauji, kā tirgus to prasa - pēdējā gada laikā darbinieku tirgū arvien vairāk trūkst, noteiktas grupas darbinieku izbraukušas ārpus valsts, jo tur var saņemt augstāku atalgojumu. Iepriekš minētā iemesla dēļ uzņēmumi kļūst Latvijā kļūst kreatīvāki, domājot, kā noturēt darbiniekus.

Piemēram, kopš 2017.gada kļūst populārāka piemaksa par pārtikas produktiem, karjeras koučings, teātra abonementi par sasniegumiem, dažkārt darbiniekiem pieejamas bērnistabas ar aukli, auto mazgāšana, apģērba ķīmiskā tīrīšana. "Labumu grozs paplašinās, kreativitāte ir tas, kas to nosaka," sacīja Zalāns.

Tāpat pēc viņa teiktā, darba ņēmēji nereti piedāvā darbiniekiem vismaz papildus labumus esošajai darba algai, piemēram, ne tikai veselības apdrošināšanu pašam darbiniekam, bet arī viņa ģimenes locekļiem. Tāpat darba vietā nereti pieejami bezmaksas dzērieni, norisinās neformāli pasākumi. Darbiniekiem biežāk ir pieejams elastīgs darbalaiks, personāla apmācības, dators personīgai lietošanai, brīvu diena slimības dēļ. Tāpat nereti ir iespējams strādāt arī no mājām, darbinieki saņem arī dažādas atlaižu programmas un reizēm viņiem tiek kompensēti transporta izdevumi, kā arī sporta aktivitātes. Tāpat pieejami darba atvaļinājumi, kas ir komandējums un papildu apmaksātas dienas ceļojuma baudīšanai.

Kopumā pētījuma autori secinājuši, ka darba tirgus Latvijā attīstās, darba algas pieaug, un lielākajā daļā sektoru arī reģionos tas "uzsilst", tāpēc darba ņēmējiem dzīve kļūst labāka. Tikmēr darba ņēmējiem paliek grūtāk, jo viņu izmaksas palielinās un līdz ar to peļņa sarūk. Arī tad, ja ekonomiskā izaugsme valstī samazināsies, darbinieku pieejamība joprojām būs apgrūtināta. Līdz ar to noteiktās nozarēs var saglabāties emigrācija, iekams Latvija nesasniegs tādu algu līmeni, kāds mazina interesi par darba iespējām citās Eiropas valstīs.

Pētījuma dati iegūti "CV-Online Latvia" algu datubāzē "Algas.lv", analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2018.gadā no vairāk nekā 24 000 darba ņēmējiem.

Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās pilsētās un reģionos, lielākajās pilsētās un reģionos, dažādu lielumu un pārvaldes veida uzņēmumos dažādos biznesa sektoros, populārākajos amatos, pēc dzimuma, vecuma un papildus labumiem.

Jau ziņots, ka 2017.gadā vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro