Briselē panākta politiska vienošanās par likumu Eiropas aizsardzības industrijas nostiprināšanai un kopīgu aizsardzības iepirkumu veicināšanai, informē Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Ivara Ijaba (AP) birojs.
Viena no metodēm, kā izvēlēties partiju, par ko balsot vēlēšanās, ir vērtēt tās solījumus konkrētās jomās. “Neatkarīgā” piedāvā iepazīties ar to, kā partijas grasās gādāt par Latvijas Republikas militāro aizsardzību.
Pirmdien, 28.februārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu, budžeta palielināšanu, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Par Latvijas aizsardzības kodolu ir jāpaliek labi ekipētai profesionālai armijai, bet kā viens no iespējamiem papildinājumiem varētu būt arī daļēji obligāts militārais dienests, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina pakāpeniski palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2020.gadā aizsardzībai iztērējušas 198 miljardus eiro, kas ir lielākā summa kopš 2006.gada, kad Eiropas Aizsardzības aģentūra sāka apkopot šādu informāciju.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien, 21.novembrī ieradīsies darba vizītē Rīgā, lai tiktos ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), šodien Viļņā tiekoties ar Kanādas ārlietu ministru Marku Garno, uzsvēris, ka Kanādai kā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā vadošajai valstij ir neatsverama loma reģiona drošības stiprināšanā un tās militāro klātbūtni būtu svarīgi pagarināt arī pēc 2023.gada, turpinot vadīt kaujas grupu.
Pēc garās un drūmās ziemas nav nekā patīkamāka par pavasara saules stariem. Tie noteikti ir jābauda! Tomēr tas, ka ārā vēl valda vēss laiks, nenozīmē, ka mēs nevaram saulē apdegt vai nodarīt kaitējumu savai ādai.
Lietuva sākusi darbu pie visaptveroša valsts aizsardzības plāna, kurā tiks runāts ne tikai par bruņotu aizsardzību, bet arī par citu valsts institūciju un sabiedrības pilsoniskās pretošanās lomu, intervijā ziņu aģentūrai BNS apliecinājis aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Par spīti COVID-19 pandēmijai un ģeopolitiskiem izaicinājumiem, mūsu reģionā novērojama stabila militārās kapacitātes stiprināšana. Vienlaikus par investīcijām drošības vidē pakāpeniski ziņo vairākas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. Bet kādas aizsardzības tendences kopumā iezīmē COVID-19, skaidro militārā ekipējuma ražošanas uzņēmuma "SRC Brasa" vadītājs Kristiāns Brēdermanis.
Iecere uztaisīt somu uzņēmuma “Patria Land Oy” rūpnīcā ar Baltijas valstīm kopīgu bruņumašīnas modeli, pārtapusi Somijas un Latvijas kopprojektā. Igaunija projekta dārdzības un nepietiekamo ieguvumu dēļ izstājusies.
Latvijai ir iespēja būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū, uzskata Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Latvijai patlaban nav tiešu militāru draudu, taču aizsardzības resora plānos ir izspēlēti daudzi un dažādi scenāriji par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Iestājoties saulainam laikam, aktuāla kļūst saules aizsarglīdzekļu lietošana. No maija līdz augustam tiek saņemts visaugstākais ultravioleto (UV) staru daudzums, tāpēc šajā laikā jābūt īpaši uzmanīgiem. UV staru ietekmē paātrinās ādas novecošanās process, pastiprināti rodas ādas pigmentu plankumi, kā arī āda tiek pakļauta lielākam slimību riskam. Kas jāņem vērā, lietojot saules aizsarglīdzekļus, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Šobrīd būtiski ir pēc iespējas vairāk pasargāt sevi no vīrusiem publiskās vietās. Šāds mājās pagatavojams sejas aizsargs palīdzēs pasargāt seju no pilieniem, kas izplata koronavīrusu. Ņemot vērā, cik ātri tiek izpirkti dažādi aizsarglīdzekļi, ir noderīgi šādu masku pagatavot pašam, kas nav nedz grūti, nedz dārgi.
Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.