Četras Ziemeļvalstis - Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija - nespētu vienas stāties pretī Krievijai, kura, pēc viņu domām, līdz desmitgades beigām spēs atjaunot savu militāro spēku un stāties pretī NATO, raksta “The Wall Street Journal”.
Tomēr pēc tam, kad pēdējās divas valstis pievienojās aliansei, tās visas sāka apvienot savus militāros resursus, lai sagatavotos potenciālās agresijas atvairīšanai. Kopējā pieeja kļuva vēl aktuālāka, kad pie varas ASV nāca Donalds Tramps, draudot vājināt atbalstu aliansei.
Zviedrija lepojas ar savu aizsardzības nozari, kas ražo zemūdenes, kaujas tankus un virsskaņas iznīcinātājus, savukārt Norvēģija - ar progresīvu jūras izlūkošanu un kaujas spējām Arktikā. Somijai ir viena no lielākajām armijām Eiropā ar spēcīgiem artilērijas spēkiem, un Dānijas īpašajiem spēkiem ir gadu desmitiem ilga pieredze, dienējot bīstamos Afganistānas un Irākas apgabalos.
Taču visu šo četru valstu kopējā ekonomika ir tikai nedaudz mazāka par Krievijas IKP.
"Mums ir reģionālā grupa, kurai ir ekonomisks un resursu potenciāls, lai izveidotu pilnībā integrētu aizsardzības industriālo bāzi, piemēram, Vācijai, taču tai ir ļoti atšķirīga uztvere par draudiem un spēcīga politiskā griba," sacīja Ēriks Kjaramella, Kārnegija Krievijas un Eirāzijas fonda vecākais līdzstrādnieks Berlīnē un bijušais ASV izlūkošanas analītiķis.
Ziemeļvalstu bloks varētu kalpot par paraugu citām valstu grupām, piemēram, tām, kas atrodas ap Melno jūru, piebilda Somijas Starptautisko attiecību institūta vecākais līdzstrādnieks Matti Pesu.
Tas varētu kalpot arī kā drošības līdzeklis nākotnē, ja Trampa rīcība novedīs pie transatlantiskās alianses sabrukuma, viņš uzskata. Pēc ekspertu domām, tas ir potenciāls “plāns B”, ja NATO nedarbosies.
Valstis ir apvienojušas savus gaisa spēkus un līdz 2023. gadam izveidoja Ziemeļvalstu Apvienoto gaisa spēku pavēlniecību. Pērn viņi sagatavoja kopīgu aizsardzības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas ir daļa no Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbības - "Nordefco".
Kā norādīja bijušais NATO ģenerālsekretārs un tagad Norvēģijas finanšu ministrs Jenss Stoltenbergs, Ziemeļvalstis pirmo reizi kopš 14. gadsimta pieņēma kopēju drošības politiku, jo saprata militārās sadarbības padziļināšanas nozīmi.
Saskaņā ar neseno Dānijas izlūkdienestu novērtējumu, Krievija trīs līdz piecu gadu laikā varētu sākt karu pret vienu vai vairākām Eiropas NATO valstīm. Šī iespējamība palielinātos, ja Ukrainā tiktu panākts izrāviens un Krievija varētu pārbruņot un stiprināt savu militāro spēku.
Ziemeļvalstis ir vienas no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - saskaņā ar Ķīles Pasaules ekonomikas institūta februāra datiem, Zviedrija ieņem sesto vietu militārās palīdzības ziņā procentos no IKP, Somija - piekto, Dānija - otro, ziedojot visu savu artilēriju, bet Norvēģija - vienpadsmito.
Oslo nesen paziņoja, ka šogad dubultos savu atbalstu Kijivai līdz vairāk nekā astoņiem miljardiem dolāru, savukārt Kopenhāgena izstrādājusi plānu, kā finansēt Ukrainas valdības ieroču iegādi no valsts aizsardzības nozares. Šo metodi, ko sauc par "Dānijas modeli", izmanto arvien vairāk Eiropas valstu - tā vietā, lai piegādātu Ukrainai savus ieročus, kurus tās nevar savlaicīgi saražot, tās finansē ražošanu Ukrainā, kas labāk zina savas kaujas vajadzības, var ātri pielāgot tām savu ražošanu, kā arī saņem stimulu ekonomikai.
Atbalsts Ukrainas aizsardzības nozarei ir drošs veids, kā stiprināt atturēšanu pret Krieviju, kamēr ASV bloķē Ukrainas pievienošanos NATO, sacīja Anna Vīslandere, Atlantijas padomes Ziemeļeiropas direktore: "Mūsu aizsardzības nozares apvienošana ir ļoti spēcīgs signāls."