Latvija dažādas raķešu aizsardzības sistēmas varētu saņemt divu līdz trīs gadu laikā, un notiek sarunas par iespējām tās piegādāt agrāk, intervijā TV3 sacīja demisionējušās valdības aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Pamatā salīdzinoši garie piegāžu termiņi saistīti ar to, ka pēc šīs produkcijas pašlaik ir ļoti liels pieprasījums, atgādināja politiķe. Pašlaik Latvijas gaisa telpa pamatā tiek sargāta ar NATO gaisa spēku patruļām.
Latvijas aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti - krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.
Latvija un Igaunija kopīgi izvēlējušās iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas nozīmē, ka šis būs lielākais militārais iepirkums kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Patlaban netiek atklāta potenciālā līguma summa un citas detaļas, taču sistēmu piegādes varētu sākties 2025.gadā. Iepriekš ziņots, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt ap 600 miljonus eiro.
Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par "Kongsberg Defence & Aerospace" pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi. Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu iegādi no ASV.
Ministres vērtējumā, Latvijas armijas attīstība pašlaik notiek ļoti strauji.
Viņa uzsvēra, ka būtiski pilnveidoti arī militārās plānošanas dokumenti, piemēram, nesen apstiprinātā Latvijas jaunā aizsardzības koncepcija ir "kara laikā rakstīts dokuments", attiecīgi ietverot aktuālos draudus. Arī jaunie NATO aizsardzības plāni Baltijas valstīm izstrādāti krietni pamatīgāk un paredz teritorijas aizstāvēšanu no pirmā centimetra.
Ministre atzīmēja, ka sākts darbs pie Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas arī no militārā viedokļa, piemēram, pierobežā nepieciešami pretmobiltātes pasākumi.
