Ņemot vērā iegūto pieredzi, Ķekavas pašvaldībā uzlabos civilās aizsardzības sistēmas darbības efektivitāti

© pixabay.com

Pēc izglītības iestāžu evakuācijas, šādi reaģējot uz anonīmām draudu vēstulēm, Ķekavas pašvaldībā izvērtēs civilās aizsardzības sistēmas darbības efektivitāti.

Ķekavas mērs Juris Žilko (PPI) izdevis rīkojumu, ar kuru uzdots izanalizēt Ķekavas novada civilās aizsardzības sistēmas darbību drošības apdraudējuma pārvarēšanas situācijā un līdz novembrim sagatavot ziņojumu, norādot uz konstatētajiem trūkumiem un piedāvājot uzlabojumus. Izpilddirektorei Jolantai Jansonei uzdots izvērtēt šo ziņojumu un nepieciešamības gadījumā izstrādāt normatīvos aktus, kurus virzīt izskatīšanai domē.

Savukārt Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājai Lindai Zaķei uzdots apzināt, vai visās novada izglītības iestādēs pastāv efektīva apdraudējuma novēršanas sistēma. Nepieciešamības gadījumā Zaķei jākoordinē izglītības iestāžu darbs, lai panāktu vienotu un nepārprotami skaidru civilās aizsardzības sistēmas uzdevumu veikšanu, tostarp drošības apdraudējuma gadījumā.

LETA jau ziņoja, ka otrdien Latvijas skolās tika saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem, tomēr policija norādīja, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nebija pamata. Neskatoties uz minēto, daudzas skolas, tostarp Ķekavas novadā, izvēlējās veikt bērnu evakuāciju.

Valsts policija notikušo vērtēs kriminālprocesā.

Latvijā

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais