Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē ir sācies jauns bruņošanās sacensības posms. Pat vienmēr tik miermīlīgais Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paziņojis, ka Francijai jādubulto izdevumi aizsardzībai. Vēl nesen lielākajai daļai NATO valstu 2% no IKP šķita nesasniedzami griesti, bet tagad jau atsevišķas ES valstis, tajā skaitā Latvija, runā par 5% no IKP.
Pašu drošības labad Eiropai nepieciešamas Savienotās Valstis un tām nepieciešama Eiropa, NATO 75.gadadienā ceturtdien norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Igaunijas Aizsardzības spēki no Francijas plāno iegādāties 18 modenas "Caesar" tipa pašgājējhaubices, paredz Igaunijas Aizsardzības ministrijas jaunais attīstības plāns.
"Problēma ar militāro industriju ir tāda, ka ir tikai viens pasūtītājs, kas ir mokošs ar garām lēmumu pieņemšanām un ilgstoši neparedzams," TV24 raidījumā "Kur tas suns aprakts?" saka uzņēmējs Normunds Bergs.
Pēc izglītības iestāžu evakuācijas, šādi reaģējot uz anonīmām draudu vēstulēm, Ķekavas pašvaldībā izvērtēs civilās aizsardzības sistēmas darbības efektivitāti.
NATO kandidātvalsts Zviedrija no nākamā gada plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu NATO izvirzīto mērķi valstu aizsardzības izdevumiem.
Latvija dažādas raķešu aizsardzības sistēmas varētu saņemt divu līdz trīs gadu laikā, un notiek sarunas par iespējām tās piegādāt agrāk, intervijā TV3 sacīja demisionējušās valdības aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Baltijas valstu militārās akadēmijas trešdien parakstīja sadarbības līgumu izglītības un pētniecības jomā, informēja Igaunijas Aizsardzības spēku preses dienests.
Aizsardzības ministrija tuvākajos gados Latvijas karavīru skaitu vēlas palielināt līdz 31 000, otrdien žurnālistus informēja aizsardzības nozares vadība.
Paredzams, ka pierobežā izvietoto Krievijas bruņoto spēku atkopšanās pirmskara apmēros varētu notikt jau tuvāko piecu gadu laikā, teikts valdības otrdien atbalstītajā aktualizētajā Latvijas valsts aizsardzības koncepcijā.
Briselē panākta politiska vienošanās par likumu Eiropas aizsardzības industrijas nostiprināšanai un kopīgu aizsardzības iepirkumu veicināšanai, informē Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Ivara Ijaba (AP) birojs.
Viena no metodēm, kā izvēlēties partiju, par ko balsot vēlēšanās, ir vērtēt tās solījumus konkrētās jomās. “Neatkarīgā” piedāvā iepazīties ar to, kā partijas grasās gādāt par Latvijas Republikas militāro aizsardzību.
Pirmdien, 28.februārī, valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu, budžeta palielināšanu, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Par Latvijas aizsardzības kodolu ir jāpaliek labi ekipētai profesionālai armijai, bet kā viens no iespējamiem papildinājumiem varētu būt arī daļēji obligāts militārais dienests, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina pakāpeniski palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2020.gadā aizsardzībai iztērējušas 198 miljardus eiro, kas ir lielākā summa kopš 2006.gada, kad Eiropas Aizsardzības aģentūra sāka apkopot šādu informāciju.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis svētdien, 21.novembrī ieradīsies darba vizītē Rīgā, lai tiktos ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), šodien Viļņā tiekoties ar Kanādas ārlietu ministru Marku Garno, uzsvēris, ka Kanādai kā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā vadošajai valstij ir neatsverama loma reģiona drošības stiprināšanā un tās militāro klātbūtni būtu svarīgi pagarināt arī pēc 2023.gada, turpinot vadīt kaujas grupu.