1. septembris

Zinību diena jeb 1. septembris ir izteikta robežšķirtne starp vasaru un rudeni – ir beidzes skolēnu brīvlaiks un vasaras atvaļinājumu laiks, ikdiena atgriežas ierastajā ritmā. Taču pārmaiņas skar arī satiksmi – tā kļūst ievērojami intensīvāka, uz ielām parādoties vairāk automašīnām, bet uz ietvēm – gājējiem un mikromobilitātes rīkiem. AAS "Balts" (PZU grupa) vēsturiskie dati liecina, ka pirmajā skolas dienā ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaug par 50%.

Katram pirmklasniekam 1.septembris ir svētki. Tas iezīmē sākumu kam jaunam. Un, tāpat kā jebkurā svētku dienā, šeit nevar iztikt bez ziediem. Pirmais noteikums - 1. septembra ziediem jābūt svaigiem.

Kad saņemts pirmais svarīgais diploms, ziedi, apēsta svētku kūka un bērnudārza durvis aizvērtas nu jau uz visiem laikiem, sākas lielais skolas gaidīšanas laiks. Lai atvasi veiksmīgi sagatavotu skolas gaitu uzsākšanai, vecākiem ir divi galvenie uzdevumi – nenoplacināt bērna prieku un palīdzēt stiprināt tās prasmes, kas vēl pieklibo. Ieteikumos, kā skolas gaidīšanas laiku padarīt patīkamu un lietderīgu gan bērniem, gan vecākiem, dalās Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.

Viss pagājušais mācību gads ir pēc būtības zaudēts – attālinātā mācīšanās gan ir jauka lieta, taču ar to var izlīdzēties šad tad. Nekāds datora ekrāns nevar aizstāt dzīvu skolu, kurā skolotājs redz skolēnu un skolēni redz cits citu. Tāpēc Latvijas bērni lielā mērā ir otrgadnieki – tā nav bijusi pietiekama izglītības kvalitāte, kas viņiem ir tikusi pagājušajā gadā.

Sociālajos tīklos klejo ekrānšāviņš, kurā redzama klases audzinātājas izsūtīta vēstule bērnu vecākiem, par to, kādas prasības Covid-19 apstākļos būs jāievēro mācoties klātienē.

Klāt 1. septembris, kad beidzot, ievērojot virkni prasību, skolēni un skolotāji tiksies mācību iestādēs klātienē. Bet vai uz ilgu laiku? Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tas atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, piemēram, ja atkal valstī tiek izsludināta ārkārtējā situācija, skolas var tik aizvērtas.

1. septembrī gaisa temperatūra Latvijā būs no +13 līdz +16 grādiem, starp mākoņiem ik pa laikam uzspīdot saulei, bet atsevišķās vietās Latvijā iespējams neliels lietus. Sinoptiķu novērojumi liecina, ka šāds laiks nav nekas neparasts septembra sākumam. Tiesa, ir bijušas Zinību dienas, kad gaisa temperatūra iesilusi līdz +30°C, bet tas noteikti nebūs šogad.

Sākas jaunais mācību gads. Vēl pavisam nesen 1. septembris tika uztverts ar priecīgu satraukumu, taču “kovida realitāte” pārvērtusi prieku trauksmē: kāds būs jaunais gads? Klātienē? Attālināti? Klātienē visiem vai tikai daļai? Vai bērni izturēs iknedēļas testēšanas režīmu un masku nēsāšanu ikdienā? Un skolotāji? Vai atkal neiestāsies haoss? Vai bērni tiks galā ar eksāmeniem? Vai pedagogi spēs izlīdzināt pusotrā attālinātā gadā iekavēto? Vai skolēni izturēs slodzi?

Izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sasniegusi 69%, par jaunākajiem vakcinācijas datiem mikroblogošanas vietnē "Twitter" informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Jaunajā 2020./2021.mācību gadā Latvijas 677 skolu 1.-12.klasēs mācīsies aptuveni 214 371 skolēns, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas provizoriskie dati. Plānots, ka no tiem vairāk nekā 20 000 būs pirmklasnieki. Video sveicienā, 1.septembri atzīmējot, izglītības ministre aicina visas izglītības procesā iesaistītās puses izvirzīt mērķus, skaidri sasniedzamos rezultātus, mācīties vienam no otra, kā arī bagātināt vienam otru. Vienlaikus Šuplinska novēlēja apzināties, ka arī Covid-19 apstākļos "viss notiek pa īstam". "Esam un darām," uzsvēra ministre.

Jaunajā 2020./2021.mācību gadā Latvijas 677 skolu 1.-12.klasēs mācīsies aptuveni 214 371 skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) provizoriskie dati. Plānots, ka no tiem vairāk nekā 20 000 būs pirmklasnieki.

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks vairāk nekā 20 000 pirmklasnieku, to vidū arī Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolniece Amēlija Vītola un Rīgas Hanzas vidusskolas 1.a klases skolnieks Eduards Kļaviņš. Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citādāks, nekā ierasts gan Covid-19 pandēmijas diktēto piesardzības pasākumu, gan arī jaunā kompetenču mācību satura dēļ.

Rīgā, visticamāk, katra skola atšķirīgi organizēs 1.septembra svinības, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, noskaidrots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

1. septembris jau rīt, bet 2. septembrī skolēniem un pedagogiem sāksies jauns mācību gads.

Klāt rudens un jauns skolas gads, bērni atgriežas no brīvlaika, un visi kopā sākam gatavoties gada tumšajiem mēnešiem. Labi zināmas, bet vasaras bezrūpībā mazliet piemirsušās atziņas, lai rudens iesnas mestu līkumu, mācībās labi veiktos un jauna diena sāktos moži un ar prieku, atgādina "Euroaptiekas" farmaceite Ieva Zvagule.

Tāpat kā citus gadus jaunie vecāki jau laicīgi sāk gatavoties skolai un gaidāmajai Zinību dienai. Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) veiktās aptaujas rezultāti, 55% vecāku bērnu sagatavošanos skolai uzsāk jau augusta sākumā, 27 % augustā ieplāno vismaz nedēļu garu atvaļinājumu, bet tikai 18% rūpes par bezrūpīgajām bērnu dienām, kad bērnam jau jābūt patstāvīgam un jāapgūst jaunas zināšanas, atliek uz pēdējo brīdi. Izglītības un zinātnes ministrija prognozē, ka savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks nepilni 19 000 pirmklasnieku, kas ir aptuveni par 300 pirmklasniekiem mazāk nekā 2017. gada 1. septembrī.

Iesākot jauno mācību gadu, Latvijas iedzīvotāji, kam ir skolas vecuma bērni, vidēji tērējuši līdz 499 eiro uz vienu skolēnu, liecina interneta izpētes un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktā iedzīvotāju aptauja.

Daudzi skolēni un studenti Zinību dienu sagaida ar dziļu nopūtu. Bezrūpīgā vasara beigusies, atkal jāieslīgst grāmatu un rakstudarbu labirintos. Taču iespējams, kādu no jauniešiem varētu iedvesmot Jāņa Palkavnieka piemērs, apliecinot, ka pilnveidošanās un izglītošanās process ir interesants visa mūža garumā.

Jaunajā mācību gadā durvis ver 776 vispārējās izglītības iestādes, kurās kopumā 1.-12.klasēs mācīsies 214 414 bērni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) statistikas prognoze 2017./2018.mācību gadam.

Vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas iedzīvotāju viena bērna sagatavošanai skolai iztērējuši vairāk nekā 61 eiro, liecina "Maxima Latvija" veiktā aptauja.