Kad saņemts pirmais svarīgais diploms, ziedi, apēsta svētku kūka un bērnudārza durvis aizvērtas nu jau uz visiem laikiem, sākas lielais skolas gaidīšanas laiks. Lai atvasi veiksmīgi sagatavotu skolas gaitu uzsākšanai, vecākiem ir divi galvenie uzdevumi – nenoplacināt bērna prieku un palīdzēt stiprināt tās prasmes, kas vēl pieklibo. Ieteikumos, kā skolas gaidīšanas laiku padarīt patīkamu un lietderīgu gan bērniem, gan vecākiem, dalās Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.
Vārdi “sagatavot 1. klasei” nebūt nenozīmē likt bērnam visu vasaru lasīt noteiktu lappušu skaitu vai regulāri pildīt rēķināšanas uzdevumus. Laura Valaine uzsver, ka viens no svarīgākajiem vecāku uzdevumiem ir veicināt bērna izpratni par viņa stiprajām pusēm, lai, cik iespējams, mazinātu varbūtību bērnam kļūt par mobinga upuri - kā zināms, Latvijas skolās mobinga līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā.
Lūk, seši soļi, kas topošā pirmklasnieka vecākiem palīdzēs saprast, kas tad īsti darāms šajā vasarā, lai palīdzētu bērnam sagatavoties skolas gaitu uzsākšanai.
Kāds ļoti gaidīs mācību gada sākumu, lai uzsāktu skolas gaitas, savukārt cits neparko negribēs doties uz skolu. Ja bērns pieder otrajai grupai, tad ar uzvedinošiem jautājumiem centies izzināt, kas bērnam šo izjūtu rada, - tā sapratīsi, kādas ir bērna gaidas vai fantāzijas par skolu. Kad tas noskaidrots, saprotami un bez pārspīlējumiem ievies skaidrību bērna gaidās un fantāzijās.
Atceries! Svarīgi uzklausīt bērnu ar interesi, bez nosodījuma un “pamācīšanas”, kā viņam vajadzētu justies. Un noteikti neapber bērnu ar jautājumu gūzmu par skolu katru dienu un pat ne katru nedēļu! Vienkārši laiku pa laikam kādas sarunas gaitā ieminies arī par skolu.
Dodies uz mācību iestādi pirms skolas gaitu uzsākšanas, lai bērnam rodas priekšstats, kur skola atrodas, kā tā izskatās, kur ir labierīcības, ēdamzāle, varbūt pat viņa klase un citas telpas, kuras pirmklasniekam vajadzēs apmeklēt. Ja ir iespēja, kopā iepazīstieties arī ar klases audzinātāju.
Tās jāzina gan bērnam, gan vecākiem. Parasti šo informāciju var atrast mācību iestādes mājaslapā, kur kopā ar bērnu to var izlasīt un pārrunāt.
Ja bērns vēl neprot kādu no skolai nepieciešamajām pamatprasmēm, apgūstiet tās kopā! Tas radīs bērnam drošu sajūtu par sevi un veicinās pozitīvu pieredzi skolā. Tāpat ir lietderīgi pavērot, kā bērns spēj sadarboties ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Ja viņa sadarbošanās spējas ir vājas, vasara ir gana ilgs laiks, lai šīs spējas attīstītu.
Atceries! Izteikumi par to, ko bērns neprot, var radīt viņam trauksmi. Tā vietā, lai teiktu “tu slikti lasi,” iedrošinošā balsī saki: “Es redzu, ka tu vēl neproti kādu burtiņu, iesim un kopā pamācīsimies!”
Bērns sākumskolas vecumā mammas un tēta viedokli uzskata par vienīgo patiesību. Ja atvase dzirdēs runas, ka skolā iet ir grūti, ka nevarēs tikt galā, ka skolotāja nav tā labākā gadījusies u. tml., bērns sāks satraukties ne vien par sevi, bet arī par vecākiem, kuri nezina, kā tikt galā ar gaidāmajām grūtībām. Tāpēc bērna klātbūtnē nevajadzētu pārrunāt savas bažas un graut skolotāja vai skolas tēlu ar neglaimojošām runām. Vecāku uzdevums ir radīt bērnam neitrālu, realitātei pietuvinātu pozitīvu skatu par gaidāmo lielo notikumu.
Bieži vien vecāki satraucas vairāk nekā bērns, jo viņiem ir daudz bažu un pat baiļu, kas balstīti pašu pieredzē par savulaik skolā piedzīvoto, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos dzirdēto un lasīto. Vecākiem jāiemācās savas bažas atdalīt no bērna pieredzes un pamanīt viņa personību un pieredzi. Labie stāsti par vecāku skolas laiku un piedzīvojumiem bērniem parasti patīk, jo caur tiem viņi veido arī savu piederības sajūtu skolas videi, un tas rada drošības sajūtu.
