Mācības beidzot klātienē, bet ar maskām, testiem un citām prasībām

© Lauris Aizupietis/F64

Klāt 1. septembris, kad beidzot, ievērojot virkni prasību, skolēni un skolotāji tiksies mācību iestādēs klātienē. Bet vai uz ilgu laiku? Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka tas atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, piemēram, ja atkal valstī tiek izsludināta ārkārtējā situācija, skolas var tik aizvērtas.

Bet vismaz šobrīd Covid-19 statistika nav tik dramatiska un mācības tiks uzsāktas klātienē. Vienlaikus izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece piebilst, ka tas būs iespējams, ja bērni un pedagogi būs veseli. Tieši tādēļ ir izstrādāti kritēriji, lai izglītības iestādēs būtu epidemioloģiski droša vide.

„Ir seši nosacījumi, kas būs jāievēro. Pirmkārt, jāievēro distance vienam no otra. Klašu izmēri ir dažādi, tāpēc mēs neesam noteikuši konkrēti, cik metru ir jāievēro vai cik kvadrātmetru katram skolēnam jānodrošina. Mēs ticam, ka skolēni, pedagogi un skolas vadība apzinās šo distances ievērošanas svarīgumu,” uzsver izglītības ministre.

Otrs nosacījums - regulāra testēšana. Tas attiecināms uz tiem, kuriem nebūs vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāts. Saslimstības uzliesmojuma gadījumā testēšana tiks veikta biežāk. Testēšana būs valsts apmaksāta. Pārbaudēm tiks izmantoti siekalu testi.

„Ja skola būs noteikusi, ka testēšana notiks, piemēram, pirmdienās, bet skolēns kādu iemeslu dēļ konkrētajā dienā skolu neapmeklē, tad sadarbībā ar skolai nozīmēto laboratoriju testu viņš varēs veikt, negaidot nākošo pirmdienu. Testi būs derīgi, arī apmeklējot ārpus stundu nodarbības. Bet tie nebūs derīgi, vēloties apmeklēt publisku izklaides pasākumu,” precizē A. Muižniece.

Ja vecāki neļaus savam bērnam veikt siekalu testu, bērns skolu nedrīkstēs apmeklēt.

Kā trešais nosacījums, precīzāk, lūgums ir vakcinēties, jo, kā akcentē ministre, vakcīna šobrīd ir visefektīvākais veids, kā atgriezties dzīvē, kāda bija pirms Covid-19.

Drošas skolas ceturtais nosacījums būs masku valkāšana. To drīkstēs nevilkt tikai pirmsskolas vecuma bērni, 1.-3. klašu skolēni, kā arī visi, kuriem ir sertifikāts, mācību telpās. Maska nevienam nebūs jāvalkā, atrodoties ārpus skolas telpām.

Taču skolas vadībai ir tiesības lemt savādāk - ja tā uzskata, ka maskas jāvalkā visiem, tad ministrijas nosacījums masku jautājumā konkrētajā skolā nav spēkā.

„Lai pēc iespējas ilgāk spētu nodrošināt mācības klātienē, vēl būtisks aspekts ir roku mazgāšana un telpu vedināšana. Kamēr ir silts laiks, ieteicamas būtu biežas āra nodarbības, regulāra telpu vēdināšana. Plānots, ka ap rudens brīvlaiku mums tiks piegādāti CO2 gaisa kvalitātes mērītāji,” informē izglītības ministre.

Skolu vadībai ir piešķirta rīcības brīvība lemt par mācību procesa organizēšanu, piemēram, skolēnu plūsmu plānošanu, ja vajadzīgs, lemt par daļēju attālinātu mācību režīmu.

Izglītības ministre atzīst, ka pērnais mācību gads, kas notika attālināti, var būt daļai skolēnu atstājis zināšanu robus. Tāpēc pedagogiem mācību gada sākums būs vēl izaicinošāks nekā ierasts, jo vispirms būs jānosaka šie robi, lai tad varētu mācīt jaunu vielu.

A. Muižniece informē, ka šajā mācību gadā pirmsskolās vismaz pagaidām nekādu būtisku izmaiņu nebūšot, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. „Bērni testēti netiek, maskas viņiem nav jāvelk. Maskas arī var nelietot pedagogi, kam ir vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāts. Pārējie pedagogi katru nedēļu tiek testēti.”

Attiecībā uz augstskolām un koledžām - studijas klātienē tikai ar sertifikātu. Līdz oktobra vidum izglītības iestādi varēs apmeklēt ar negatīvu Covid-19 testu, bet testu vajadzēs taisīt par savu naudu.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais