Sākas jaunais mācību gads. Vēl pavisam nesen 1. septembris tika uztverts ar priecīgu satraukumu, taču “kovida realitāte” pārvērtusi prieku trauksmē: kāds būs jaunais gads? Klātienē? Attālināti? Klātienē visiem vai tikai daļai? Vai bērni izturēs iknedēļas testēšanas režīmu un masku nēsāšanu ikdienā? Un skolotāji? Vai atkal neiestāsies haoss? Vai bērni tiks galā ar eksāmeniem? Vai pedagogi spēs izlīdzināt pusotrā attālinātā gadā iekavēto? Vai skolēni izturēs slodzi?
Desmitiem un simtiem loģisku, pilnībā sagaidāmu un katram Latvijas iedzīvotājam saprotamu jautājumu. Un neviens direktors, ierēdnis, ministrs vai vēl kāds no visiem tiem, kas pieņem lēmumus par konkrētas skolas likteni vai izglītības procesu kopumā, neriskēs uz tiem atbildēt. Bet es riskēšu.
Attālināto mācību forma nomainīs klātieni, bet pēc tam atgriezīsies. Bērni izturēs gan testus, gan maskas, izpildīs visus kontroldarbus un noliks eksāmenus, tāpēc ka bērnībai un jaunībai nav nepārvaramu problēmu un nesasniedzamu mērķu. Haoss būs. Un būs gan vecāku taisnīgas, gan nepamatotas dusmas, jo viņi pārdzīvo par saviem bērniem un savu nervu sistēmu. Tas viss būs.
Bet šī haosa, vecāku dusmu, ministrijas idiotisku prasību un valstī valdošā kopējā neprāta vidū stāvēs skolotāji. Kā vienmēr. Kā tas bijis jebkurā krīzē, karā, valdību un režīmu maiņā, valsts sabrukuma laikā un līdzīgās situācijās, kad licies: viss, tās ir beigas. Viņi stāvēs ar taisnu muguru, nomierinot, virzot un uzstājot, maigi, tomēr neatgriezeniski ievirzot savus bērnus pieaugušo dzīvē, mācot viņus domāt, sapņot un lidot.
Un pat ja šodien esat noguruši, uz spēku izsīkuma robežas, teju divu attālināto gadu un ministru, ierēdņu un citu nesekmīgo nevērīgās rīcības nomocīti, taču - jūs esat Skolotāji. “Skolu skolotājiem ir tāda vara, par kādu premjerministri var tikai sapņot,” - reiz teicis sers Vinstons Čērčils, un viņš zināja, ko saka. Galu galā, katrs premjers reiz ir sēdējis skolas solā un sarcis no sava skolotāja stingrā skatiena. Tikai jūs spēsiet Latvijai izmācīt jaunus ministrus, ierēdņus un citus teicamniekus, ar kuriem varēsiet lepoties gan paši, gan visa valsts.
Spēku, pacietību un izturību jums, mīļie pedagogi!
