28.sep 2022
Iepriekš lielākā daļa slimnīcu bija saņēmušas informāciju no Nacionālā veselības dienesta (NVD) par finansējumu 2022.gada otrajam pusgadam, kas paredz būtisku finansējuma samazināšanu tieši pirms apkures sezonas sākšanās, un LSB norādīja, ka finansējums samazināts nepamatoti.
Kalējs, skaidrojot radušos situāciju, norādīja, ka kopumā finansējuma samazinājums slimnīcām ir 20 miljoni eiro. Vislielākais samazinājums ir Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kurai neizmaksās aptuveni deviņus miljonus eiro. Vēl teju 500 000 eiro bāzes finansējuma atņemti Vidzemes slimnīcai un līdzīga summa arī Jelgavas slimnīcai.
Kalējs skaidroja, ka slimnīcas jau bija ieplānojušas sniegt pakalpojumus tādā apjomā, kāds bija finansējums, pierakstījušas pacientus, plānojušas operācijas, izmeklējumus, taču tagad, kad bāzes finansējums ir samazināts, viss ir jāpārplāno.
"Ja mums nebūs jāsniedz pakalpojumi un jāārstē pacienti, mums nebūs vajadzīgs arī personāls, jo nebūs no kā maksāt. Protams, vislielākie cietēji būs pacienti, jo viņiem būs liegti tie pakalpojumi, uz kuriem viņi varbūt tika pierakstīti pirmajā pusgadā, piemēram, plānveida izmeklējumi vai operācijas oktobrī, novembrī. Mums būs jāsaka, ka diemžēl nevarēsim to izdarīt, jo nav naudiņas," pauda Kalējs.
Viņš uzsvēra, ka finansējuma samazinājums ir negodīgs attiecībā pret slimnīcām, jo pērn, kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis Covid-19 izplatības dēļ, no 18.oktobra tika liegta plānveida palīdzība. Pēc viņa paustā, pagājušajā gada rudenī slimnīcās ārstējās aptuveni 2000 Covid-19 pacienti, kamēr šobrīd tādu ir 473. Attiecīgi slimnīcas pārplānoja nodaļas par Covid-19 nodaļām un "parasto" pacientu ārstēšana bija aizliegta.
"Tagad valsts saka, ka mēs neārstējam parastos slimniekus un tāpēc tiek samazināts finansējums, bet viņi jau mums neļāva, izdeva pavēli. Tās dažas slimnīcas, kuras puslegāli slimniekus slimnīcās ārstējušas, vēlāk dabūja par to taisnoties," atzina valdes priekšsēdētājs.
Kā aģentūrai LETA skaidroja NVD, izmaiņas finansējuma apjomā nav saistītas ar Covid-19 pacientu aprūpi, jo to ārstēšana visām slimnīcām tiek apmaksāta papildus iepriekš plānotajam gada finansējumam, ko saskaņā ar normatīvo regulējumu NVD periodiski pārskata.
Tomēr šobrīd, vērtējot katras slimnīcas iepriekš noslēgtā līguma izpildi, izveidojusies situācija, ka lielā daļā slimnīcu pirmajā pusgadā ārstēts mazāks pacientu skaits, nekā tas bija plānots līgumā, kas noslēgts gada sākumā. Attiecīgi, ja pacientu skaits ir mazāks kā 80% no plānotā, tad līgumā noteiktais finansējums un plānotais pacientu skaits tiek samazināts, skaidroja NVD.
NVD ar katru slimnīcu meklē individuālus risinājumus, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas efektīvāk - lai rūpētos par slimnīcu vajadzībām, vienlaikus arī pacienti varētu saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Paredzēts, ka daļu neizmantotā finansējuma novirzīs, pārskatot sniegto pakalpojumu tarifus, kā arī ambulatoro pakalpojumu apmaksai, kas sniegti lielākā apjomā, nekā iepriekš plānots. Tas uzlabos valsts apmaksātu speciālistu konsultāciju, diagnostisko izmeklējumu un citu ambulatoro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Tikmēr slimnīcas cer atgriezt samazināto finansējumu un pēc tam domāt par to, kas nepieciešams cenu un energoresursu sadārdzinājuma dēļ. LSB ir uzrakstījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, taču Kalējs ir pārliecināts, ka tam nav lielas nozīmes, jo jau pēc vēlēšanām viss mainīsies.