Latvijā psihiskās veselības aprūpei tērē mazāk līdzekļu nekā vairumā ES valstu
Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna realizēšanai nepieciešams politisks atbalsts, pārliecināti nozares eksperti.
Kā vēsta mentālās veselības atbalsta biedrības "Ogle" projektu vadītāja Alise Cepurīte, pēdējie oficiāli apkopotie dati liecina, ka Latvijā klīniski nozīmīgas depresijas izplatība bija 7,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet depresijas simptomi - vēl 7,7% iedzīvotāju, tādējādi kopumā no depresijas cieš vairāk nekā 270 000 Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus Latvijā psihiskās veselības aprūpei tērē mazāk nekā vairumā ES valstu, atvēlot tikai 4,9% no kopējiem valsts veselības aprūpes izdevumiem, savukārt veselības aprūpes vadlīniju un plānu izstrādē netiek ņemti vērā dati par depresijas slimniekiem un viņu pieredzi, tādējādi tiek atspoguļota tikai neliela daļa no reālās situācijas.
Lai apkopotu galveno informāciju par valsts sniegumu galvenajos politikas, pakalpojumu sniegšanas un psihiskās veselības aprūpes aspektos attiecībā uz cilvēkiem ar depresiju, šī gada jūnijā tika prezentēta "Depresijas novērtējuma karte". Viens no pētījuma līdzautoriem - Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube - uzsver, ka nepieciešams panākt, lai jebkurā Latvijas slimnīcā vai ārstniecības iestādē ārstēšana būtu līdzvērtīga gan pakalpojumu klāsta, gan kvalitātes ziņā.
Viņš norāda, ka psihiskās veselības jomā aktīvi jāiesaistās arī ģimenes ārstiem, jo tieši viņi ikdienā tiekas ar saviem pacientiem un var novērot viņu uzvedību un stāvokli. Liela nozīme ir arī nevalstiskajam sektoram, kurš var uzrunāt depresijas pacientus un novirzīt viņus uz atbildīgo iestādi.
Arī Cepurīte atzīst, ka sadarbībai starp pacientu organizācijām un ārstiem ir liela nozīme, lai veicinātu psihiskās veselības jomas attīstību. Novērojumi liecina, ka pašlaik pacientu un viņu ģimeņu iesaiste depresijas ārstēšanā notiek tikai nevalstisko organizāciju līmenī, turklāt krīzes stāvoklī cilvēkam ir grūti saprast, kur vērsties un saņemt palīdzību. Izstrādātajā "Depresijas novērtējuma kartē" iezīmējās, ka Latvijā iztrūkst reālu prakses piemēru par to, kā NVO sadarbojas ar valsts iestādēm, lai palīdzētu pacientiem gan depresijas gadījumos, gan saistībā ar pašnāvības riskiem, skaidroja Cepurīte.
Biedrība "Ogle" darbojas pēc brīvprātības principa, veidojot projektus un piesaistot finansējumu to realizēšanai, taču bieži nākas saskarties ar līdzekļu iztrūkumu. Līdz ar to, ja ir vēlme uzlabot situāciju psihiskās veselības nozarē Latvijā, būtu ļoti svarīgi veicināt ciešāku sadarbību ar valsts iestādēm, viņa uzsvēra.
Savukārt Veselības ministrijas (VM) galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds atzīmē, ka kopumā Latvijā situācija depresijas ārstēšanas jomā pakāpeniski kļūst labāka, tomēr aizvien ir plašas iespējas uzlabojumiem, tostarp nepieciešams celt medikamentozās terapijas kompensācijas līmeni.
Viņš informē, ka kompensācijas apjoms 75% apmērā ir spēkā no 2019.gada un, lai gan daļai pacientu tas atvieglo ārstēšanās procesu, daudzos gadījumos joprojām saglabājas būtisks pacientu līdzmaksājums, kas dažkārt liedz piekļuvi terapijai vismazāk aizsargātajām pacientu grupām. Viņa un citu nozares ekspertu vērtējumā, kompensācijas līmeni jāceļ līdz pat 100%, tādējādi samazinot šķēršļus, kas saistīti ar finansiālo faktoru.
Runājot par valsts atbalstu psihiskās veselības jomai, VM Veselības departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vecākā eksperte Rimma Beļikova iezīmē galvenos virzienus, kas iekļauti ministrijas izstrādātajā Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025.gadam. Pēc viņas paustā, izstrādātā plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību, īstenojot sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstību, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, kā arī nodrošinot savlaicīgu un pēctecīgu ārstēšanu un kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju.
Plāns paredz attīstīt vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz ambulatoru un sabiedrībā balstītu pakalpojumu izvēršanu, kā arī centralizētu valsts sniegto pakalpojumu metodisko vadību tās stacionārajās un ambulatorajās iestādēs. Viens no nākotnes darbības virzieniem ir pacientu organizāciju iesaiste, lai arī pacients un viņam piederīgie var ar savu redzējumu piedalīties pakalpojumu dizaina izstrādē.
Kā ziņots, VM ir izstrādājusi "Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.-2025.gadam", kas paredz uz ambulatoru un sabiedrībā balstītu pakalpojumu izvēršanu, kā arī centralizētu valsts sniegto pakalpojumu metodisko vadību tās stacionārajās un ambulatorajās iestādēs.
Plānotās bērnu un pusaudžu psihiskās veselības aprūpes iniciatīvas ietver diagnostikas pakalpojuma pieejamības uzlabošanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, agrīnās intervences programmas ieviešanu bērniem ar autiskā spektra un citiem attīstības traucējumiem, īpaša atbalsta mehānisma izveidi, lai uzlabotu pacientu ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem pāreju no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi, kā arī kabineta atvēršanu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā pacientu baiļu mazināšanai, kurā būs pieejams psihoemocionāls atbalsts pirms sarežģītu manipulāciju veikšanas.
Ambulatorās aprūpes sektorā paredzēts pilnveidot sākto sadarbību starp ģimenes ārstiem un psihiatriem hronisko pacientu uzraudzības jomā, norādīja Gulbe. Psihoneiroloģisko slimnīcu ambulatorajās nodaļās tiks uzlabots multidisciplināro komandu darbs, nosakot vienotas prasības komandas darba īstenošanai. Plāns paredz izveidot atbalsta programmu pacientiem ar psihiskās veselības traucējumiem un viņu piederīgajiem, kā arī pēc sabiedrībā balstīta pakalpojuma principa tiks ieviesta programma pacientiem pēc akūtiem psihotiskiem traucējumiem. Tāpat tiks īstenota mobilo komandu izveide, lai noteiktas pacientu grupas palīdzību varētu saņemt mājās.