Ārsti Pēteris Apinis un Gundars Daudze ir vienisprātis – Aivaram Lembergam steidzami nepieciešama operējošā ķirurga konsultācija, kura, viņam atrodoties apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, šobrīd nav pieejama.
Aivara Lemberga aizstāvības lūgumā minētais par veselības stāvokļa būtisku pasliktināšanos esot pretrunā ar Latvijas Cietumu slimnīcas ārstu apgalvoto, tādēļ “sabiedrības drošības interesēs” Aivaru Lembergu jāpatur cietumā, šā gada 15. novembrī lēma Rīgas apgabaltiesa.
Ceturtdien, Lāčplēša dienas rītā, SAB mājaslapā parādījās skopā vēsts: “AKTUALITĀTES: 11. novembra naktī mūžībā aizsaukts Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) virzīto grozījumu Likumā par ostām galamērķis ir Latvijas lepnāko ostu – Rīgas un Ventspils – privatizācija, pārliecināti ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti Didzis Šmits (pie frakcijām nepiederošs) un Viktors Valainis (ZZS).
Aivara Lemberga aizstāvība pirmdien lūgusi procesa virzītāju t.s. Lemberga krimināllietā – Rīgas apgabaltiesu – veikt kontroli pār apcietinājuma piemērošanu, kā arī sakarā ar A. Lemberga veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu aizstāt ar mājas arestu.
Tieslietu ministram, kurš nemitīgi cenšas ietekmēt tiesu varu un piespiest Tieslietu ministrijas (TM) ierēdņus Saeimā aizstāvēt apšaubāmus un antidemokrātiskus likumprojektus, jau sen bija jābūt atstādinātam no ministra amata, runājot par Jāņa Bordāna vadītās TM nemitīgiem centieniem panākt kārtējā “antilemberga likuma” pieņemšanu, pauda Saeimas deputāts un Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).
Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums Pašvaldību likumā iekļaut nevainīguma prezumpciju izsmejošas normas, kas liegtu par pašvaldības domes priekšsēdētāju ievēlēt deputātu, kuram kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis, Saeimas komisijā izpelnījās asu kritiku un tika noraidīts.
Izskatīšanai Satversmes tiesā (ST) pieņemtajā Aivara Lemberga pieteikumā par apelācijas termiņiem cita starpā uzskaitītas Rīgas apgabaltiesas pasludinātajā spriedumā t.s. Lemberga krimināllietā redzamās paviršības, nolaidības un vienkārši nejēdzības.
Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai skaidro tiesu neatkarības principus un dalās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai, kā arī pastāsta, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.
Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai par arestēto mantu t.s. Lemberga krimināllietā.
Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai pauda, ka strīdīgo un skaļo krimināllietu materiāli jāpublisko pilnā apmērā, lai tauta pati var izvērtēt, kuram bijusi taisnība – apsūdzētajiem, prokuroriem vai tiesai. Viņš atklāja arī savu redzējumu par t.s. Lemberga krimināllietas arestētās mantas problēmu, dalījās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai un paskaidroja, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.
Sabiedrība pazīstamais politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks intervijā Neatkarīgajai analizē notiekošo politikā un sabiedrībā.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija respektējusi t.s. Lemberga krimināllietas dalībnieku daudzos iebildumus pret tiesneses Sandras Amolas lēmumu lietu apelācijas kārtībā izskatīt rakstveidā.
KNAB darbība rāda – ja amatus dala politiķi no ZZS, tad tas skaitās noziegums, ja valdošās koalīcijas pārstāvji – tad tās ir politiskās sarunas, analizējot tā saukto Dobeles precedentu, sarunā ar Neatkarīgo skaidroja politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Tautas uzticība valsts varai ir sagrauta; “lokdaunu” īstenot neizdosies. Pastāvošā vara var tikt aizslaucīta vēstures mēslainē, un tās vietā var atnākt vara, kurā demokrātijai vietas nebūs – analizējot valdošās koalīcijas valsts vadīšanas nemākulību, šādu scenāriju iezīmē politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Pēc Aivara Lemberga iesnieguma Satversmes tiesa ierosinājusi jau trešo lietu. Iesniegumā lūgts izvērtēt Kriminālprocesa likuma normu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņiem atbilstību Satversmes 92. panta pirmajā teikumā garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Par liegumu klātienē sekot līdzi Aivara Lemberga tiesāšanai apelācijas instancē var sūdzēties vienīgi likumdevējam – Saeimai, analizējot tiesneses Sandras Amolas lēmumu par t.s. Lemberga krimināllietas iztiesāšanu rakstveida procesā, Neatkarīgajai skaidroja bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš.
T.s. Lemberga krimināllietas apelācijas instances tiesnese Sandra Amola Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam “Panorāma” paziņojusi par pieņemto lēmumu šo krimināllietu iztiesāt līdz nākamā gada 21. decembrim rakstveida procesā.
Sabiedriskais ieguvums “ir ievērojams”, apcietinātajiem cietuma kamerā neļaujot izmantot datoru darbam – norāda Saeima atbildes rakstā Satversmes tiesai uz Aivara Lemberga iesniegto sūdzību.
Not allowing the detainees in the prison cell to use a computer for work has “a significant” public benefit - the Saeima points out in its reply to the Constitutional Court to the complaint submitted by Aivars Lembergs.
Pagājušo ceturtdien Saeimas balsojumā jau pirmajā lasījumā pārliecinoši izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un “Meroni stipendiāta” Artusa Kaimiņa mēģinājums grozīt divus likumus, lai ieriebtu Aivaram Lembergam un turpmāk neļautu Saeimas ēkas apmeklēt tiem bijušajiem Saeimas un par Latvijas neatkarību balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri iekļauti Eiropas Savienības vai NATO sankciju sarakstos.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītāju un “Meroni stipendiāta” deputāta Artusa Kaimiņa vēlme ieriebt Aivaram Lembergam, virzot grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas liegtu viņam apmeklēt Saeimas telpas, ir pretrunā ar likumdošanas pamatprincipiem un norāda uz likuma grozījumu iniciatoru zemo juridiskās izglītotības līmeni, Neatkarīgajai skaidroja Latvijas Universitātes Valsts tiesību katedras doktorants Aleksandrs Kuzņecovs